Pāriet uz galveno saturu
Šodien vilcienā sasmējos par ķīmiķu jociņu, par saišu hibridizāciju: ''No viena eža un vienas sliekas sanāk divas dzeloņdrātis.'' Jā, es arī aritmētiski nevaru iebraukt, bet ir smieklīgi. Bet ne tik smieklīgi, cik bēdīgi bija spēlēt futbolu ar kursabiedriem. 4 pret 4 uz pusi no laukuma. Sākums liecināja, ka prasmes visiem diezgan līdzīgas, un spēlēt bija patiesi aizraujoši. Līdz pirmajiem 2 - 3 pretuzbrukumiem, skrējieniem pāri laukumam. Pēc 8 minūtēm šamējie gandrīz varējā plaušu izklepot ārā. Ar izkārtām mēlēm locījās pa laukumu. Beigās reāli jau spēlējām 1 pret 1 ar vārtsargu. Tāds, lūk, sports man divreiz nedēļā.

Un tas nav noslēpums, ka pēdējā laikā mans iTunes visvairāk spēlē Florence & The Machine - Dog Days Are Over.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...