Pāriet uz galveno saturu

Lietuvos Taure


Nedēļas nogali ar labākajiem kluba draugiem pavadīju sacensībās. Tā kā Šauļi no Rīgas ir tuvāk, kā dažas labas Latvijas Kausa sacensības, tad stindzinoši aukstajā sestdienas rītā visi 4 ar Golf devāmies mēroties spēkiem ar kaimiņiem, Lietuviešiem, garajā un vidējā distancē. Abas dienas distance notika vienā apvidū, plašas, izteiktas un augstas reljefa formas, kurām pāri vijās biezs ceļu un stigu tīkls ar pāris izcirtumiem un zaļajiem. KARTE Pirmajā dienā 10 km garā distance prasīja ātrumu garos pārskrējienos un spēku vairākos kāpumos. Pašam par brīnumu pēc noskrietas vairāk kā puses distances spēks vēl joprojām nemazinājās un temps, neticami ātrs. Orientēšanās trūkums pēdējās 2 nedēļās bija jūtams distances otrajā daļa. Kaut arī sākumā likās, ka kļūdījos tikai pāris reizes, pēc aizraujošas splitlaiku salīdzināšanas atklājās, ka esmu atstājis pārāk daudz laiku, stāvot, meklējot punktu kp. Izteikti tas redzams uz 11., 13., 14., kopā noslīdot par četrām vietām, no 4. uz 8. rezultātos. Bet tas viss bija tīrais sīkums, salīdzinot ar 17. kp šausmām. Vairāk kā četras minūtes pilnīgā nesaprašanā dreifēju pie kp, cerot uz veiksmi netīšām uzdurties mērķim. Beigās vienkārši sekoju baram, kas savācās un atradās tieši tādā pašā situācijā. Pēc tam, izskrienot no kp, redzēju Jāni, kurš gandrīz panāca mani par 12 minūtēm un šodien uzvarēja. Nežēlīgā sprintā uz pēdējo kp izgāzu visas dusmas un spēkus, tāpēc pats finišs par pāris sekundēm lēnāks nekā līderim.
10,2 km, 80:29, 8:01 min/km, plānoto 75 minūšu vietā.
Nakti pavadījām nostaļģiskā pieczvaigžņu sporta zālē. Ja neskaita troksni un aukstumu, ērtības pilnīgi pietika, lai sagatavotos nākamās dienas vidējai distancei. KARTE
Interesanti, ka distances pēdējā desmitdaļa bija gaidāma pieckārt samazināta kartes mērogā ar pavisam citādāku orientēšanos. Startējo vēderā jutu brokastu banānus, tāpēc biju noskaņots mazliet pesimistiski. Jau pirmo kp paņēmu nepārliecinoši, zaudējot 15 sekundes. Vislielāko ātrumu attīstīju starp 3. un 5. kp, bet pēc tam temps nokritās un vairāk spiedu uz kalniem un nekļūdīšanos.
Attēlā redzamajā distances daļā pazaudēju vairāk kā divas minūtes gan ceļu variantu, gan kļūdu dēļ. Ar zilajām bultiņām parādīti, manuprāt, optimālākie varianti, kurus ieraudzīju tikai pēc finiša. Uz 7. kp pa purvu veicu gandrīz trešo daļu no etapa, un kalnu pie kp vajadzēja apliekt pa otru pusi. Uz 10. kp nezinu kāpēc, domāju, ka noskrienu pa ieloku pie kp, un, meklējot kp nepareizā ieloka pakājē, zaudēju vairāk kā minūti.
Dažādi ceļu varianti bija arī uz 18. kp, kur izvēlējos skriet cauri dziļam ielokam un zaļajam, kamēr daudz ātrāk būtu skriet pa taciņu augšā kalnā labajā pusē. Jānis pieļāva kļūdu apskrienot klanu pa kreiso pusi cauri zaļajam un pakāpjot augšā pa ieloku, jo kp atradās tā vidū. Dažas sekundes atguvu perfekti paņemot 19. kp.
Pēc tam viss tikai sākās. Kā redzams, kartē distance beidzas 20. kp. Pārējā daļa atradās kartes otrā pusē. Pēc 20. kp, skrienot pa it kā marķētu posmu, pēkšņi apstājos, jo garām pabrauca trīs MTB-O dalībnieki, apkārt neredzēju nevienu norādi par to, ka skrienu pareizi, un vēl bez manis tā pat stāvēja citi skrējēji. Arī kartē marķētais posms netika uzrādīts. Pēc gandrīz minūtes ilguša apmulsuma, uzticējos lietuviešu atbalstītājiem no malas, kuri ar dažādiem žestiem mēģināja mani pārliecināt, ka jāturpina skriet pa marķēto celiņu, kuru noturēju par MTB-O finiša koridoru. Kad beidzot nonācu otras kartes startā sākas mikro orientēšanās.

Pēdējo reiz kaut ko tādu mēģināju pagājušajā gadā Ungārijā. Kaut kāda pieredze, kā uzvesties starp ļoti daudz orientieristiem un leikiem kp, man bija. Pirmo kp meklēju uz tiltiņa, nepaskatoties leģendā, ka manējais ir tieši zem, taču nākamo paņēmu kā Pro. 24. kp ieraudzīju jau pa gabalu, 25. kp mazliet paskrēju garām. 27. paņēmu, nepaskatījies kartē, jo, priekšā ieraugot kp numuru, ieraudzīju numuru arī leģendā. Sarkanais punkts pirms 27. kp ir vieta, kur 20 sekundes intensīvi mēģināju sazīmēt prātā apkārt redzamo ainu. Pēc tam jau finišs, kur nekrietni izturējos pret gados jaunāku censoni, pagrūžot malā pie finiša atzīmes.
6,8 km, 49:21, 7:12 min/km, 6. vieta dienā, 7. kopvērtējumā.

Viss.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...