Pāriet uz galveno saturu

''Nu, un pēdējās desmit par godu Lāčplēša dienai''

Bet vispār gribēju teikt, ka pēdējās četras dienas konstanti sāp visi muskuļi ap dibenu un vēderu. Un vispār es saprotu, kāpēc sabiedriskajā jāpalaiž apsēsties vecākus cilvēkus un kāpēc viņiem iešana lejā pa kāpnēm un apsēšanās sagādā tādas grūtības. Lai muskuļus iztīrītu, daudz jākustas. Piemēram, tāda lietā kā tilta šķērsošana kājām ikdienā ir pilnīgi pašsaprotama. Tikai tas lietus! Arī Ķīpsala - Zasulauks vairs nav nekas neiespējams.

Vēl interesanti tas, ka universitātes bibliotēka pāris nedēļās ir iekarojusi pieklājīgu laika posmu manā darbadienā. Istabas rakstāmgalds ir garlaicīga padarīšana. Plašajā telpā silts, kluss un viss nepieciešamais ir ērti pieejams. Mājasdarbus izdodas padarīt gandrīz uz pusi ātrāk kā istabā. Kopš iepazinos ar lasītavas iespējam, šķiet, varu atbrīvoties arī no tās kastes, kas stāv zem galda un dūc. Ja, protams, vakarā varētu aiziet gulēt, nenoskatoties Friends sēriju.  Jā, es esmu ļoti apmierināts ar studenta dzīvi. Kad viss iegājies, tas neliekas nekas nereāls arī izturēt pirmo sesiju. Vai es jau pieminēju, ka man janvāra beigās rezervēja vietas mājiņā Austrijas Alpos. Vēl tikai jāuzaicina kāds līdzbraucējs.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...