Pāriet uz galveno saturu

Vaivaru Balva 2010

Universitātē mani ne reizi vien iegāž neuzmanība un pieļautās kļūdas tās dēļ. Ja zinātu, ka 2 * 4 nav seši, tad būtu nodrošinājis sev janvāra beigās nedēļu Alpos bezrūpīgas atpūtas, saņemot automātu eksāmenam, kuru tad varētu neapmeklēt tajā laikā. Un tas ir tikai viens no piemēriem. Sākumskolas laikā vajadzēja pildīt aritmētikas mājasdarbus, nevis pagalmā ar puišiem činīt mopēdu!
Bet stāsts, protams, ir par kārtējās nedēļas nogales aktivitātēm. Sestdien uz Jūrmalu saaicināju gandrīz visus tuvākos o-draugus uz kopīgām sadraudzības sacensībām un tām sekojošu banketu. Patiesībā sacensības bija aizsākums jaunai tradīcijai, kuru solos turpināt gadu no gada ap šo laiku. Pirms tumsas iestāšanās starts sešiem dalībniekiem tika dots 4,5 km distancē jaunajā Vaivaru kartē, kuras fragmentus Jūs noteikti bijāt šeit ievērojuši. Vislielākās grūtības dalībniekiem sagādāja atzīmēšanās sistēmas specifika un attiecības ar nemiermīlīgajiem vaivarniekiem un viņu suņiem. Distancē uzvarēja A.G., saglabājot vēsu prātu un izpildot bez kļūdām saskaitīšanas darbības. Pēc tumsas iestāšanās, pāris pokera izspēlēm un dalībnieku pieplūduma, slapjajā pagalmā un piegulošajā mežā viens pēc otra izvēlēs distancē devās astoņi pretendenti uz 2010. gada Vaivaru balvu. No malas vērojot, dalībniekiem pamatīgas grūtības sagādāja iebraukšana mērogā. Arī gaismas avotam bija izšķiroša nozīme, jo Dāvja piegājiens orientēties tumsā ar sveci nedeva atzīstamus rezultātus. Gandrīz katrs pamanījās vismaz reizi izskriet no kartes pilnīgā pārliecībā, ka viss tiek kontrolēts. Bet pats galvenais, kā tika minēts nolikumā, Vaivaru Balvu iegūst ne tikai ātrākais, bet arī attapīgākai,.t.i. finišā no mežā atrastajiem 10 burtiem bija jāizveido saliktenis, kas līderiem izdevās minūtes laikā, bet dažiem tas prasīja palīdzību no malas un ~30 minūtes. Ļauju Tev arī pamēģināt. Burti, R A A A B I P R Ī F K P.
Pēc dušas un tilpumu papildināšanas, apbalvošanā uz goda trepju zemākā pakāpiena par izcīnīto trešo vietu kāpa Beāta, pakāpienu augstāk Arvis, bet par Vaivaru Balvas 2010 uzvarētāju tika pasludināts Jānis. Tad sākās bankets, kur aktivitāte bija visdažādākās, sākot no vārdu minēšanas un beidzot ar batutu.
Oficiālie Rezultāti.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
5 komentāri
Lasīt vairāk
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...
7 komentāri
Lasīt vairāk

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...
5 komentāri
Lasīt vairāk