Pāriet uz galveno saturu

Es neskrienu

Ir palicis stipri labāk ar veselību, taču ko vairāk par 15 minūšu sniega tīrīšanu es ārpus istabas nedaru. Mazliet tēloju, ka mācos fizikas eksāmenam, tācu daudz vairāk es gribētu mācīties kādam, piemēram, latviešu valodas eksāmenam. Vēl daudzdaudz skatos Draugus ūn izklaidēju sīko.
Jaunā gada sagaidīšan nemaz nebija tik traka, cik sākumā likās. Pateicoties kaimiņu piromānijai, Krievijas televīzijai un ģimenei, vakars varbūt bija arī vērtīgāks par pagājušā gada izpriecām uz kalna, kas dažiem beidzās ar ielauztu roku. Nevaru īsti saprast, vai bēdīgāk bija, kad apzinājos, ka trīs nedēļas būs jāskrien ar ģipsi vai ka šogad treniņplāns in general jāsāk no sākuma?

Lejot laimi, nepārprotami tapa skaidrs, ka uz Parīzi šogad būs gan jābrauc.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...