Brālim arī žetons

Nedēļas vidū uz lekcijām aizgāju iereibis, vismaz bija tāda sajūta. Par to man daudz pārmeta, un bija arī iemesls. Aukstums iedzīvojās manos elpceļos un, ko apstiprināja ārsts, izraisīja iekaisumu. Ja sākumā tas izskatījās pēc kaut kā ilga, mokoša, tad jau nākamajā dienā jutos krietni labāk. Tējas litrāža un nogulētās stundas deva tik, lai jau nākamajā dienā atgrieztos universitātē. Vēl jāgaida atbilde no analīzēm, bet visticamāk no antibiotikām izvairīšos.

Piektdien apmeklēju ĀVĢ žetonvakaru. Pirmā daļa ar Šekspīra lugām. Nekas ārkārtējs, neviens neko praktiski nesajauca un neko stulbu uz skatuves neparādīja, izņemot pāris izcili smieklīgi tērpi. Jautrība sākās otrajā daļā, kad pasniedz žetonus, apsveic un fotografējas. Es ar AG kā pilntiesīgi pasākuma biedri aizpildījām tukšos laukumus uz skatuves masu skatos, izklaidējām jau mazliet uzdzīvojušos abiturientus aizkulisēs, tikām pie vakariņu galda un uzņēmām pāris random foto. Laikam vienīgais, ko neizbaudījām no visa žetonvakara, bija pats gredzens. Pat kopdziesmu uz skatuves nodziedājām, cik to vispār var nosaukt par dziedāšanu.