Pāriet uz galveno saturu

Last weekend for my teen's

Jā, ar mani viss kārtībā. Pat pārāk labā kārtībā. Mazliet baidos, ka tūlīt vajadzētu būt kādam sāpīgam kritienam, piezemējoties pēc tik augstas pacelšanās pēdējās nedēļas laikā.
Jāsāk laikam ar to, ka nesadauzīju Golfu vairākās tricky situācijās uz ielas, kad sniegs ceļu uzturētājus atkal pārsteidzis nesagatavotus. Laikam stūrēt divu gadu laikā esmu iemācījies. Studijām praktiski neiedziļinos, vēl īsti neesmu pievērsies lietām nopietni, kaut arī divas nedēļas jau garām, taču laboratorijā, izmantojot iespēju, pamēģināju iemest Nātriju ūdenī. No pirotehnikas šova mazliet apdedzināju ādu, bet tas bija tā vērts. Nemēģiniet to atkārtot mājās. Vēl pirmo reizi dzīvē liku kontrolpunktus Magnētā, kas ir tāds sen gaidīts ķeksītis manā o-karjerā. Jāpiezīmē, ka mežs atkal pilns ar pūku, bet var paskriet. Paskriet var arī pa galvaspilsētu ceturtdienas pēcpusdienā, kad saulainais laiks treniņu padarīja patiesi baudāmu. Vieglatlētikas manēžas vakaros no mums spiež ārā ātrumu, taču nav nekāds noslēpums, ka kilometru vēl neesmu noskrējis zem trīs minūtēm.


Video otrās daļas dēļ nožēloju, ka nebiju Sapņu fabrikā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...