Pirmajā semestra nedēļā noskaidroju, ka auklēšanās beidzot ir beigusies un nesaistošu priekšmetu programmā vairs nebūs. Esmu tā pa īstam iedraudzējies ar pāris studiju biedriem, kas vēl decembrī šķita nereāli. Pavasarī trešdienās auditorijā būs jāsēž līdz sešiem vakarā, taču pirmdienas vēl joprojām paliek brīvdienas. Vispār universitātē viss iet uz augšu un pa labi, ja neskaita stipendiju, kuru formāli saņemt nevarēšu.
Augstskola liedz pildīt treniņdarbu tik kvalitatīvi, cik to vēlētos, jo, piemēram, kalna treniņu nācās aizstāt ar peldēšanu. Vairākas lekcijas gan neapmeklēšu marta sākumā, kad apmeklēšu sacensības Portugālē, kur klimats ļauj sezonu sākt agrāk kā Latvijā. Esmu nopircis atpakaļceļa biļetes no Madrides lidostas, un turpceļš vēl ir neatrisināts, jo neesmu atradis kādu, kurš būtu gatavs naktī pirms sacensību garās distances celties 4:00 un braukt man pakaļ uz 20 km attālo dzelzceļa staciju.
Ja nedēļas pirmajā pusē viss ritēja kā ierasts, tad nogalē katrā dienā piedzīvotais paliks atmiņā ļoti ilgi. Sākot ar vizināšanos ar auto nakts vidū un beidzot ar slēpojumu apkārt Alaukstam pēc gandrīz negulētas nakts.
Vispār ir vēlme šo rakstu padarīt par pēdējo elakis.blogspot.com lapā, un kāpēc, par to rakstīt citur.
Tagad jāiet pabraukāties ar vilcienu un palasīt kko par elektromagnētismu.
Un ļoti maz esmu klausījies jaunu mūziku pēdējā laikā. Varu ieteikt jauno Fleet Foxes singlu un Adele deju grīdu grāvēju, kas šķiet jau ir pārņēmis meinstrīm radio tabulas.
0 ?:
Ierakstīt komentāru