Pāriet uz galveno saturu

Auseklis team 1

 Jau kādu laiciņu atpakaļ no priekšnieka saņēmu paaugstinājumu no kluba trešā stafešu sastāva uz pirmo komandu otrajā etapā. Svētdien stafešu kausa otrais posms norisinājās uz austrumiem no Baldones. Iepriekšējā naktī apmeklēju Eiropas kultūras pasākumu vecpilsētā ar vēl pāris tūkstošiem Rīgas jauniešu, tāpēc uz etapu maiņu biju gulējis mazliet mazāk kā piecas stundas. ZG no pirmā etapa iznāca sešas minūtes aiz līdera, taču nebija izteiktas skrējēju grupas, un 10 priekšā skrienošie bija daudz maz izretojušies. Distancē mērķis bija pēc iespējas vairāk pietuvoties līderiem. Sāku kopā ar Saldus komandas pārstāvi, par kuru biju ātrāks, bet atrauties sanāca tikai pēc 3.-4. kp, jo šoreiz gan es varētu pasūdzēties par neizdevīgākiem pirmajiem izkliedes kp. Skrienot uz 3. kp, garām palidoja R.Roze. Pāris kp vēl centos turēties aizvējā (~ redzamības robežā), bet pēc 6. kp Ogres komandu pazaudēju, jo punkta paņemšana prasīja saminstināšanos, jo punkta rajonā bija vairākas saknes. Gandrīz norokot 7. kp, satiku divus konkurentu no Zk un Meridiāns komandām, ar kurām skrēju pāris etapus kopā.
Uz 10. kp tika pieļauta distances lielākā kļūda. Sākās jau ar to, ka konkurentu ietekmē izejas virziens no iepriekšēja kp vispār nebija izdevīgs. Pēc tam dabā nevarēju piefiksēt veģetācijas robežu, kas noveda pie pazušanas purvā starp saliņām. Mani panāca Zk pārstāvis, kurš tur pat arī palika. Tikai vēlreiz atgriežoties uz zaļās saliņas, pārņēmu kontroli. Kad kp paņēmu, ieraudzīju ZVOC komandu, kuru uzreiz apdzinu, taču Meridāns jau pasteidzās priekšā pēc manas kļūdas. Taisnais variants uz 12. kp ļāva viņu noķert un skatītāju kp ierasties kopā. Veiksmīgi paņemot 15. kp izdevās Meridiānu beidzot apdzīt un atrauties uz 16. kp neskrienot taisni cauri purviem un izcirtumiem, kas likās bremzējoši. Uz priekšpēdējo kp panācu vēl vienu komandu, Mežmalas II, taču finiša pļavā viens no Sāriem burtiski katapultējās ieraugot mani, un man gribēšanas viņu noskriet nebija tik liela. Lielajam M stafeti nodevu trīs minūtes aiz Ogres komandas, kuru apdzenot varētu kāpt uz goda pjedestāla.
Pēc finiša secināju, ka izdarīju, ko varēju. Laiks bija tāds pats kā ZG, 6:10 min/km, kaut arī gribēju paskriet zem sešām.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...