otrdiena, 2011. gada 24. maijs

Pēc tam, kad, braucot mājās no Klaipēdas, iPodā noklausījos Noela Gallaghera otro singlu no Heathen Chemestry, nospriedu, ka rakstīšu optimistisku versiju par to, kā man veicās garajā distancē un stafetē izlases sastāvā š.g. Baltijas čempī.
Piektdien ar ievērības cienīgu vidējo ātrumu uz Lietuvas lielākās maģistrāles vieni no retajiem paspējām vakarā ieskrieties Kuršu kāpas modelī. Pussalas ziemeļu kartē veicu vairākus ļoti ātrus un īsus etapus, lai sapurinātu kājas rītdienas garajai distancei. Vēlu vakarā ierados izlases nometnē, skaistā vietā līča krastā. Gultā ar KM izgulējos labi un trenerei droši varēju teikt, ka sajūtas pirms starta ir ļoti labas, lai neteiktu, ka pat ideālas.
1. un 2. etaps
Startēju pirmspēdējais grupā. Trīs minūtes aiz muguras igauņu superzvaigzne, KK. Jau uz pirmo punktu garš etaps pāri lielajai grēdai. Kalnā uzksrēju fiksi un punktu paņemu ar ļoti labu splitlaiku, uz otro kp ņemu taisno variantu caur purvu un ļoti augstu nogāzi, netaupos nemaz un punktu paņemu ar labu laiku. Kam tas bija vajadzīgs? Vakarā M.Sirmais jaunatnei pasniedza ļoti pamācošu lekciju, kāpēc šajos divos etapos vajadzēja izvēlēties garākos un lēnākos apkārtceļus, jo ietaupījums uz kāpumiem esot neatsverams nākošajos 10 km. Uz 1. kp vajadzēja izvēlēties ceļus pa kreisi un uz 2. kp skriet stirpi pa kreisi apkārt purvam un stāvajai nogāzei. Pēc pirmā dzirdināmā punkta temps mazinājās un, paņemot 8. kp, ieraudzīju Keny, kurš bija super ātrs. Atsedēt izdevās tikai 4 punktus, jo kāpumā uz 12. kp es gandrīz aizgāju ar sirdi, ZG vārdiem izsakoties. Pēc skatītāju punkta spēki manāmi izsīka un uz katru nākamo etapu ievērojami zaudēju uz pārvietošanās ātrumu, ko centos kompensēt ar tīru orientēšanos. Atmaksājās netaupīšanās sākumā. Tauriņā pamanīju KK, kurš jau bija veicis vienu apli un izcēla pāris punktus. Pašam par izbrīnu tauriņa beigās panācu krievu, kurš startēja pirms manis. Distances beigas krievs atsēdēja un finišā apdzina. Viss kārtībā, līdz sešiniekam pietrūka 3 minūtes, līdz medaļām sešas minūtes. Mans ātrums šodien bija 6:34 min/km.
Garās distances karte ar manu trajektoriju
Pēc apbalvošanas sekoja jautrs vakars viesnīcā ar vakariņām, distanču analīzēm, Mārtiņa pamācībām, komandas sapulci un izklaidēm istabiņās.
Stafetes karte
 Stafešu komandā piekritu skriet pēdējo etapu. Pēc pirmā etapa, pateicoties Didzim, bijām līderi. 2. etaps man nodeva stafeti vairākas minūtes aiz stiprajiem Igauņiem, taču cīņa par atlikušajām medaļām v'el bija atklāta un sāku to kopā ar Krievijas, Latvijas otrās komandas un Igaunijas skrējējiem. Piramajā daļā ar ātrumu un nekļūdīšanos Bubmukalna tipa apvidū spēju nodrošināt minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem un skatītāju kontrolpunktā ieskrēju kā otrais. Distances otrajā daļā kalni pamatīgi sabremzēja ātrumu + sagrieza virzienu uz 14. kp. Pievīla piedzītās kājas no garās distances, taču padoties negrasījos. Krievs kopā ar otru latviešu komandu 14. kp bija jau klāt. Atlikušajos etapos abi aizmuka un finišā ieskrēju uzreiz pēc viņiem, paliekot aiz goda pjedestāla.
Ko es darīju Siguldā, es nesaprotu.

3 ?:

Kristīne Kokina teica...

Stafetes karte diemžēl neveras lielāka..

Jānis teica...

1) Izskatās, ka bija baigi jāvelk.
2) Nav ko taupīt, jākapā.
3) Škrobīgi, ka stafetē pietrūka ātruma, un es vēl nesapratu kāpēc LV junioriem bija tādas komandas, nevis Didzis-Tu/D.D-Sārs/D.D., piemēram.
4) Siguldā Tu kačājies tam, lai vēlāk varētu sakačāties uz Poliju.
5) Man patīk, ka Tu nekļūdies. Atšķirībā no manis.

E.L. teica...

Blogger.com visu sačakarēja ar to stafešu karti + bija neizprotamas problēmas ar ieskanēšanu. Varbūt var mēģināt caur picassa profilu.