Tiomilas īsā nakts

Pateicoties JT, ļoti veiksmīgi pēdējo mēnešu laikā izdevās integrēties Zviedru orientēšanās klubā, kura nosaukumu tā nemaz vienkārši nevar uzrakstīt un izrunāt. Rezultātā tiku pie 3. etapa savās pirmajās Tiomilas nakts stafetēs. Kluba bāze atrodas pāris metro pieturas no Stokholmas centra, meža malā, kurā pirms sacensībām savdabīgā kartē uzskrējām vieglu treniņu. Piektdienas vakariņas varbūt bija vislielākā kļūda visā nedēļas nogalē, taču apēstās pārtikas rekords McD tika pārspēts. Pēc labi gulētas nakts mūs aizveda uz sacensību centru, kur, ilgi nedomājot, gājām uzskriet modeļa distanci sacensībām piegulošajā kartē. Pāris etapus sarunājām paskriet ātrāk, lai labāk iejustos apvidū un atsvaidzinātu ātrumu, un vēl salīdzinātu splitlaikus. Pēc Jāņa norādījumiem orientējos tā, kā to darītu naktī. Gāja slideni, bet ar katru etapu un negaidītu kļūdu ļoti daudz mācījos. Pēc finiša secināju, ka šis ir bijis viens no vērtīgākajiem tehnikas treniņiem, kāds šosezon bijis. Pēc tam pafilmējām sieviešu startu un gājām mazliet pagulēt, kas nekad man nesanāk pirms nakts stafetēm. Ar katru stundu tuvāk vīru startam emocijas kļuva arvien izteiktākas. Mums JT cēla pirmo etapu. Līdz ar pamatīga aukstuma iestāšanos, ~500(?) vīri stājās lidlauka skrejceļa malā, lai katapultētos 12 km distancei. Starts kā vienmēr bija fantastisks, par ko var pārliecināties video atkārtojumos. Pēc divu stundu salšanas stutēt jaudīgo lampu uz muguras varēju sākt arī es. Pirms gaidāmās distances galvā skanēja Royksopp Forever, jutos ļoti labi, ja neskaita aukstumu. Iesildīšanās zonā varēju noraudzīties uz PRO komandu etapu maiņu, kurā ar īsu acu skatienu nākamajam etapam tiek nodota nepieciešamā informācijas, iespaidu un veiksmes deva. Es 3. etapā ieskrēju kā 172ais.
Pirmkārt, pārsteidza kartes izmēri un etapu garumi (tā tie 12 km savācas). Uz 1. kp pa ceļu sākumā skrēju pakaļ cietiem, mēģinot atrast drošāko variantu punkta paņemšanai. Kad pēdējā piesaiste kartē bija atrasta, sāku vilkt visiem garām, vareni laba sajūta. Kad nokļuvu plānotajā vietā (sarkanās līnijas sākums kartē), krasi samazināju tempu un sāku lasīt katru sīkumu.
Viss notika pēc plāna, kad pēkšņi sāku akli sekot kādam zviedram, kurš mani aizveda uz 111. kp (man 50.) Šajā brīdi biju pilnīgi pazaudējis sevi kartē un  skrēju vēl uz priekšu, cerēdams uz veiksmi. Pēc ~5 minūšu mācīšanās orientēties tumsā punktu tomēr atradu, taču panikā gluži vēl nekritu par zaudēto laiku. Neprofesionalitāte turpinājās arī uz 2. kp (113. mazajā kartē), kur līdzīgā situācijā vienkārši nespēju nolasīt nepieciešamo informāciju no apvidus, kaut arī gaisma pietika.

Šoreiz līdz ticamai pēdējai piesaistei nemaz netiku. Kartes fragmentā 203. kp (nav mans) bija pēdējā vieta, par kuru biju pārliecināts. Pēc tam virzienā pārskrēju pār ceļu un uzvilku kalnā ar cerību ieraudzīt it kā izteikto degunu, kurš tumsā pēc nekā neizskatījās. Balstījos uz intuīciju un turpināju kustību pa kalna malu, līdz  uzkāpu punktam, bet minstināšanās droši prasīja vismaz 2-3 minūtes 113. kp paņemšanai.
Zaudētais laiks uz 1. un 2. kp tad arī bija skumjākais distancē. Pēc tam jau ielasījos un lielas problēmas orientēšanās nesagādāja, ko nevarētu teikt par vēderu. Bez tam nācās skriet ar domu, ka tagad viss jāatgūst un pāris vietās līdz nepiedodamai kļūdai pietrūka pavisam nedaudz. Klausīju JT norādījumiem pirms starta nesteigties kartes apakšā, tricky daļā un, kaut arī līdz pēdējām brīdim neticēju, kp paņēmu tā, kā plānots. S veida trajektorija pēc 243. kp sanāca velkot pakaļ fiksam zviedram, kurš neparko negribēja skriet nost no ceļa. Distances otrajā pusē lielajos pārskrējienos daudz izteica ātruma izturība, kas man ļāva pakāpties par vairākām vietām tieši marķētajos posmos un ceļu variantos. Pēc 11,7 km un 97 minūtēm (8:04 min/km) stafeti nodevu 156. vietā, komandu paceļot tikai par 15 vietām, Kārlim, kurš teicami noskrēja garo nakti, dodot iespēju kluba biedriem šogad izskriet no kopējā starta, kas beigās tomēr neizdevās. Pēc finiša 2:00 naktī jārīkojas bija ļoti operatīvi, jo zeme bija sākusi spīdēt un dubļi kļuva stipri cietāki, kas Zviedrijā ir ierasta parādība. Pēc tik auksta pasākuma mazliet mainījās attieksme pret apģērbu gabaliem. Uzreiz pēc brīvdabas dušas un saunas sanāca arī pagulēt. Pamodos ar citādāku balsi un pilnu degunu, kas lēnām nav pārgājis vēl līdz šim brīdim.
Tāda, lūk, pirmā pieredze jaunā klubā un zviedru stafetēs. Piereģistrējos arī O-Ringen'am no tā kluba, jo sacensības pie viņiem kļuvušas ļoti izdevīgas.