Pāriet uz galveno saturu

Mazais JWOCs

Ierpeikš publicēto treniņplānu atlases sacensībām trīs nedēļu garumā izpildīju līdz galam un ar nelielu uzviju. Kaut arī pēdējo dienu karstumā tā nelikās, sestdien sajūtas Cēsu pils parkā pirms starta LČ sprinta distancē kājās bija necerēti labas. Cik vien iespējams, pirms starta izvairījos no saules, jo pasaules čempī tā darīja PRO. Slēpšanās ēnā atmaksājās starta brīdī, kad nebiju pamanījis, uz kuru pusi aizskrien iepriekšējais dalībnieks.
Sprinta distances karte
Ļoti interesantā sprinta distance sevi pieteica jau uz pirmo kp, kur pilnīgā pārliecībā aizskrēju uz aizslēgtiem vārtiņiem. Pašā sākumā jau + 30 s, bet ne jau padoties es šeit atbraucu. Pēc nelielas lamāšanās saņēmu sevi rokās un uzliku pāris labus splitlaikus uz nākamajiem punktiem. Tā ieskrējos, ka nepamanīju 4. punkta šķērsielu, manevrējot starp sīkajiem uz šaurā trotuāra. Uz 7. kp pusi no etapa bieži ieskatījos kartē, šauboties par variantu un meklējot īsceļus, tāpēc neizdevās izmantot trajektorijas ātruma potenciālu. Uz 10. kp vajadzēja pacelt augšā galvu, lai nezaudētu dārgās sekundes, aizskrienot uz nepareizo apstādījumu. Pēc 15. kp ilgi nemācēju apdzīt meitenes, bet varbūt arī nevajadzēja, jo izplānoju nākamos divus etapus. Uzskrienot pa trepītēm uz 20. kp ieraudzīju Kārli, kurš startēja pirms manis, kurš apdzina un praktiski aizvilka mani līdz finišam.
Tikai pateicoties konkurentu neveiksmēm izdevās ieskriet sešiniekā, kas likās ļoti labs, salīdzinot ar kļūdām sākumā un ātrumu pašās beigās.
Vakaru pavadīju Lagastos, atklāju peldsezonu ar nirienu dīķī pēc ļoti vērtīga vakara skrējiena, jo nākamajā dienā  pēc diezgan slikti gulētas nakts, pašsajūta pirms garās distances bija laba.
Garās distances karte
Pirms starta coach deva nepieciešamos norādījumus par to, kā jāuzvedas apvidū. Par tiem neaizmirsu praktiski visu distanci. Pirmos punktus ņēmu diezgan ātri, iesprūstot tikai bezcerīgos zaļajos, piemēram pie 2. kp. Uz 4. kp etapa vidū pazudu, taču izskrienot uz stigas, ko galīgi nebiju plānojis, atkal pārņēmu kontroli. Pēc tāda nepārliecinoša etapa mainīju taktiku un samazināju tempu, lai iedziļinātos kartē arī etapa sākumā un vidū. Atlikušo distanci skrēju ļoti uzmanīgi. Brīžiem pat pārāk uzmanīgi. Vairākkārt lieki apstājoties daudz laiku atstāju etapā uz 7. kp, kad tā arī netiku līdz izcirtuma malai, lai nokļūtu dzirdināmajā punktā. Uz 9. kp atstāju gandrīz minūti, novirzoties no līnijas uz stigu purvā. Pēc 11. kp centos spiest līdz uzvarošajām beigām, jo lūziens neizbēgami tuvojās. 14. kp paņemšana prasīja lielu piespiešanos domāt, jo bija jau aizgājis ciet, taču uz pēdējo punktu pārliecinoši virzienā uz punktu ieskrēju džunglī tā vietā, lai skrietu uz ceļu.
Finišēju divas, trīs minūtes aiz līderiem, no kuriem daži kļudās bija atstājuši gandrīz piecas minūtes. Es punkta rajonos neatstāju gandrīz necik. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien varēju cīnīties par zeltu, ja vien mazāk būtu uztraucies par nekļūdīšanos.
Ja par atlasēm kopumā, tad izdarīju visu, uz ko biju cerējis. Noskrēju abas distances ar stabilu rezultātu, neizdarot neko muļķīgu. Cīnījos līdz galam, lai pēc finiša nepārmestu sev, ka varēju krietni labāk. Tagad jāgaida atlašu rezultāti un izlases komisijas lēmums.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...