Pāriet uz galveno saturu
Tikko atpakaļ no rīta atjaunojošajām 30'. Pludmale no rīta izskatās labi.
Saldējums iet uz beigām, mati atauguši un sestdien uz Swiedriju. Gulēt esmu pasācis iet pēc pusnakts. Neesmu izmazgājis bikses, kuras pēc uzdzīves tika atzītas par īstu magnētu. Beidzot manos trīs plauktos ir arī kas maģisks. Guļu dīvānā.
Līdz ar festivālu beidzās arī atlikums uz konta. Nauda, kas tika iekrāta vasarai, attaisnoja sevi un tika atstāta tieši tur, kur biju plānojis. Tagad ar dažām haltūrām jānopelna iztika pāris nedēļām līdz augsta vidum, kad došos pilnīgi sponorētā ceļojumā uz Alpiem.
Šajās dienās laiku pavadu mājās. Neaizklīstu tālāk par pagalum, kurā katru reizi satieku cittautiešus ar dvieli rokās. Sēžu mājās, kaut gan gribēju noskatīties 3D filmu kinoteātrī. Nodarbojos ar celtniecības iekšdarbiem (mūrēju, špaktelēju, krāsoju). Uzskatu to par lielisku iespēju, jo neizbēami tuvojas brīdi, kad pašam jāceļ sev būda, apgūt amatus.
Bet ja par tuvāku laikmetu, tad vēl joprojām aktuāls ir jautājums par dzīvesvietas meklējumiem galvaspilsētā ziemā. Pašlaik esmu pievienojies kompānijai, kas vēlas īrēt dzīvokli Valdemāra ielā, taču pats būtu laimīgāks par vietu Āgenskalnā vai Dzirciemā. Tad varbūt Tev ir kāds piedāvājums? Man jau apnika zvanīties pa sludinājumie, kas piedāvā nepieklājīgas cenas un nosacījumus, nekad nebūs labi.
Nevaru pārstāt sistemātiski trenēties. Nezinu, vai vispār kādreiz izturēšu ilgāku pauzi par divām dienām. Vasaras sākumā sev nosolījos, ka pēc džeivoka vairs nekādas skriešanas. Bet kā gan es varu netrennēties, ja O-ringenā mani neizmet no Elites. 2011. gadu vispār varētu nosaukt par Elites sezonu, jo arī Francijā pieteicos H20 E grupai. Pareizi JānisT saka, ka esmu mūža formā. Tikai tad, kad stafetē vajag, nekā nav.
Tikko izlasīju Beigbederu. 14,99. No romāna gaidīju ko vairāk, bet izlasīt iesaku.
Klausos Pursuit Of Happines un skatos, kā Robis brīvajā kritienā.

~ tā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...