Pēdējās astoņas dienas pavadīju Francijas orientēšanās sešdienās, o-festivālā, kas norisinājās tajā pašā laikā un kartēs, kur pasules čempionāts pieaugušajiem. Ja par pašu orientēšanos, tad tas ļoti iespējams bija augstākais līmenis, kādā esmu bijis, daudzejādā ziņā. Nepārtrauktu kartes lasīšanu prasoši etapi, neprognozējams balanss starp izrobotiem kalniem un neskrienamiem zaļajiem, izaicinošas elites distances, sarežģīta pārvietošanās pa mežu, internacionāla konkurence junioru grupā un franču alpu ainavas visapkārt. Rezultāi? Pirmo dienu garajās distancēs mans sniegums bija stipri viduvējs, galvenokārt, pateicoties nenopietnajai attieksmei un traumām, mazliet pašķaidīju augštilba muskuli jau otrajā dienā uzlidojot virsū negaidītām drātīm. Taču pēdējās dienās rezultāti stipri uzlabojās un piektās dienas vidējā distancē uzrādīju labāko laiku, kas pēc stabili noskrietas pēdējās dienas ļāva kopvērtējumā ierindoties 5. vietā, un ar to esmu ļoti apmierināts.Ja no rīta skrējām distances, tad pēcpusdienā finiša arēnā, lielājā ekrānā, vērojām dramatiskus notikumus pasaules čempionāta fināla distancēs. Kronis visam bija sieviešu stafetēs pēdējais etaps, kur līderkomanda nomainījās katrā etapā un zeltu somijai finišā izrāva MinnaK. Manāms, ka pēdējos gados orientēšanās ir kļuvis par skatāmu sporta veidu, ko ļauj sekošanas ierīces, video kontrolpunkti, komentētāji, arēna un distances plānojums. Varbūt nākamo čempionātu varēšu vērot televīzijā.Tagad es atrodos ģimenes apartamentos Chamonix. Pēc mazliet mazāk kā stundas mēs startējam uz augšu. Plānots iekarot Eiropas virsotni. Par to plašāk nākamajā ziņā.
Sauc pusdienās.
Man iet labi. Ataugusi bārda, sponsori apmierināti un mazliet piedegusi āda.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!