Nelielu intrigu uzdzen aizkavējušies fakultātes stipendiju konkursa rezultāti. Pēdējā laikā ienākumu avotu meklējumi ir stipri aktualizējušies. Saderēju pats ar sevi, ka bez vecāku kabatas naudas iztikšu līdz Instrumentu koncertam decembra sākumā, un pagaidām veicas tīri labi.
Rīt uzreiz pēc savas pirmās sintēzes ķīmijas laboratorijā vilkšu pāri ģitārai, lai paspētu uz Stokholmas prāmi. Trešo reizi šosezon izlases sastāvā došos uz starptautiskām sacensībām. Lai arī pirms divām nedēļām stipri šaubījos, vai matemātikas un organikas lekciju kavēšana ir tā vērta, sponsoru atrašanās un motivācijas guvums mainīja manu viedokli, un jau sestdien mani sagaida 11,4 km garā distance, kas izskatās pēc smagākā pārbaudījuma kopš JWOC garās distances. Nav īsti nojausmas, kādu rezultātu varētu parādīt. Esmu pastrādājis ar garajiem treniņiem un ātruma izturību Magnētos un braukājot ar velo, taču treniņu skaits ir samazinājies uz pusi, salīdzinot ar sezonas sākumu. Svētdien aizraujoša stafete, kur pat pie nelielas veiksmes iespējams cīnīties par medaļām, un esmu nobriedis lauzt savu bēdīgo statistiku šajā distancē.
Vispār? Esmu atradis draugus. Iet labi.
Pirms kāda laika uz laika sienas pieminēju, ka noskatījos laikam jau skaistāko un vērtīgāko filmu manā mūžā Blue Valentine. Dziesmu listi tad nu pārsvarā veido Grizzly Bear un vēl arī šis.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!