Nedēļas vidū sāku studēt. Neizbēgami, ja gribu nākamnedēļ lekcijas aizstāt ar piecu dienu ekskursiju uz Baltic Junior Cup Zviedrijā, kaut arī pēdējie rezultāti garajās distancēs liek šaubīties, vai man tur būs ko darīt. Valmieras čempionātā pēc lieliskas vidējās, garā distance bija ilgas mocības vientulībā, finišējot ārpus trijnieka. Arī Cēsu Rudenī apstiprinājās fakts, ka, skrienot ilgāk par stundu, temps ir stipri gausāks, bet to varbūt var novelt uz manām nedēļas nogales aktivitātēm. Ar kurām gan laikam nelielīšos.
Es iestājos studentu korporācijā Selonija, un esmu lepns par to. Šķiet, ka esmu pavēris durvis uz jaunu dzīvi, jaunu vidi. Pirmajos trīs vakaros ieguvu tik daudz, ka tagad nesaprotu, kā to pielietot. Izskatās lieliski, jo dzīvei Blaumaņa ielā nu ir piešķirta kāda jēga.
Īsta jautrība ir velosipēda izmantošana par transportu uz Magnētu. Patērētais laiks ceļā ir aptuveni tāds pats, un vēl izdodas produktīvs treniņš. Un jāsaka, ka Rīga ir progresējusi velosatiksmes jomā, jo uz neviena auto vāka pagaidām neesmu nokļuvis. Pēc nogurdinošām 8h laboratorijās, tas bija tas, kas vajadzīgs.
Jā, iet labi. Tikai paliek vēss.
0 ?:
Ierakstīt komentāru