Pāriet uz galveno saturu

#bloody

Esmu pārgājis uz bezbēdīgu dzīvi. Apkārt praktiski viss iet uz grunti. Vienaldzība ir mana jaunā atbilde. Tagad jau pat vairs necenšos turēties pretī neveiksmēm. Tā vietā baudu jautrību, neuztraucos par nopietnām lietām, atļaujos to, ko vēl pirms pāris mēnešiem pat iedomāties nevarēju. Esmu pazaudējis.
Es nezinu, kāpēc to rakstu.

Nedēļas nogalē apmeklēju traģēdiju "Hanana" Liepājas teātrī. Smagākā izrāde līdz šim. Bija to 8h autobusā vērts. Taču uzreiz sagribējās iegriezties pie vieglās JRT publikas. Dīvaini, ka divu mēnešu laikā pat līdz kasei neesmu aizgājis, kaut arī teātris aiz stūra.

Atkal pa rokai ir iTunes. Šonedēļ MX

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...