Pāriet uz galveno saturu

Par melno deķeli


Nav noslēpums, ka jau mēnesi esmu jaunais krustdēls pašā vecākajā studentu korporācijā Latvijā - Selonija. Galvenokārt, tāpēc, ka C!Q! atrodas trīs kvartālu attālumā no Tērbatas 26, pašā semestra sākumā pēc RK uzaicinājuma piekritu apmeklēt viesu vakarus un pieteikties uz jauno krustdēlu uzņemšanu. Šodien jau saņēmu savas pirmās korporācijas regālijas. Esmu pieradis pie lietu kārtības Stabu ielas pagrabā, esmu iemācījies turēt rapieri un pēc pauknodarbības mājās pārnākt bez redzamiem zilumiem, ievērojami uzlabojis prasmes biljardā, aptvēris lietu kārtību alus vakaros, iepazinies ar miljons cilvēkiem un apzinājies, cik daudz vērtīgas pieredzes, draugu un iespējas paver uz gandrīz pusotra gadsimta vecām tradīcijām balstīta korporācija. Iestāšanās viennozīmīgi bija milzīgs pakāpiens manā dzīvē.

Ikdiena galvaspilsētas dzīvoklītī ir nostājusies sliedēs. Šonedēļ saņemšu savu pirmo personīgo datoru, kurš, protams, ir pilnībā vecāku sponsorēts. Ar to arī beigsies mana ierobežotā atkarība no tīmekļa, un atsāksies cīņa starp laiku izklaidēm un prioritātēm, no kurām skriešana nav pat top10. Lai gan uzvarēt Magnētu nedēļas nogalē bija diezgan patīkami. Taču īsti nevaru teikt, ka iet labi.

Komentāri

  1. Pavisam pareizi būs šādi - vecākā latviešu studentu korporācija (un ne tikai Latvijā). Tas tāpēc, ka Fraternitas Arctica ir dibināta ~2nedēļas pirms Selonijas. ;)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...