Pāriet uz galveno saturu

Pesimisms no visām malām

Neizturēju studiju stipendiju konkursu fakultātē pēc akadēmiskajiem kritērijiem. 8.2 vidējā svērtā atzīme pavasara semestrī bija par maz. Neesmu pārliecināts, vai kādreiz vēl vispār spēšu atkārtot tik augstu rezultātu. Nolaidās rokas. Vēl pazaudēju trešdienu. Mana vaina. Un komunikācijas spējas - zem katras kritikas.

Ja par pozitīvo, nedēļas nogalē pārlidošu uz SWE. Vietējais klubs piešķīra 2. etapu 25 Manna stafetēs pie Stokholmas. Gribētos teikt, ka pēdējās sacensības šogad, jo nākamās, gada svarīgākās un izaicinošākās, pats organizēju. Zviedrijā ņemšu uz svaigumu, jo pēc vienīgā treniņa divu nedēļu laikā spriedu, ka nekas no formas nav palicis pāri. Beidzu sezonu.
UPD: Šorīt skrēju pilsētā agri no rīta. Stipri labākas sajūtas.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...