Pāriet uz galveno saturu

Tāpat

Ievērības cienīgs fakts nedēļas nogalē bija elastīgo bikšu nēsāšana 49 stundas no vietas. Sāku ar futbola treniņu piektdienas vakarā, tad treniņa turpinājums ar velo uz Jūrmalu mājās, kur uzreiz atlūzu dīvānā nenoģērbies līdz rītam. Gan sestdienas pankūkas, gan Vaivaru Balva vēl joprojām ar biksēm. Iegāju arī pirtī un pēc tam atkal ar tām atlūzu. Svētdien futbolā un 70' nakts distancē Carnikavā bikses kļuva par otro ādu. 50. stundu nesagaidīju, jo svētdienas vakarā pamatīgi noguris iegāju dušā. Sēnes vēl nebija sākušas augt, bet nometnes rekords tika pārspēts.
Vaivaru Balvā čempiona titulu par vairāk kā divām minūtēm nosargāja JT un saņēma tematisko šampānieti.
Orientieristu futbola turnīrā miegaini spēlēju kluba otrajā komandā, un visas spēles zaudējām sausā. Es centos, bet futbolu ir jāiemācās spēlēt. Sākšu ar atbilstošu apavu iegādi.

Nākamnedēļ braukšu uz EST. Cerams, slēpot. Taču vēl neesmu izvēlējies slēpītes klasikai. Jautājums slēpotājiem: Fischer RCS 2007. gada modeli vai pērnā gada ATOMIC Pro Classic?

Komentāri

  1. Nu visticamāk jau RCS 2007. modelis būtu pietiekoši labs. Tikai jāskatās cik jau nobrauktas.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...