Pāriet uz galveno saturu

Būs


2012. gada sagaidīšana un izklaides līdz rītam, iespējams, bija jautrākais JG līdz šim. Varbūt jāpiemin, ka vakars iesākās dzīvoklī, uzspēlējot spēlītes ar internacionāliem draugiem, sekundes klusām tika skaitītas pie pieminekļa, bet uzreiz pēc tā uguņošana kā pirms pusotra mēneša krastmalā, tikai zem kājām miljons šampānieša pudeles un virs galvas korķu lietus. Es gan pat cidoniju dzirkstošo dzērienu nepagaršoju, lai atlikušo nakti ar Golf varētu apmeklēt vēl pāris ballītes pilsētas rajonos. Imantas piektajā stāvā nepārliecinoši tīņi nešķita saistoši, tāpēc devāmies pēc cepures uz Bibīti, kur tika uzņemti daudz ļoti smieklīgi un atmiņā paliekoši kadri un arī filmiņas, kuras publicēt laikam vēl nav īstais laiks. DD ar AG izpaudās kulinārijā, bet uz brokastu omleti nepaliku.
Nākamajā dienā pēc sešu stundu miega uzskrēju saulainā Mežaparkā. Kā gadu iesāksi, tā...
Janvārī plānoju iespringt ar eksāmenu tieši atzīmēm nevis zināšanu pārbaudi, jāpakonkurē stipendiju konkursā. Jau desmito dienu ņemos ar varbūtību teoriju, skaitliskajām metodēm, rindām un diferenciālvienādojumiem. Sākumā neticēju, bet ir progress. Kā jau katru sesiju, tikai pašās beigās apjaušu, ko piecos mēnešos esmu mācījies.
Vēl gribēju pieminēt, ka pirmo reizi pa īstam sāku nodarboties ar savu nākotnes sapņu darbu, profesiju, par kuru sīkāk citreiz.

Atnācu mājas no manēžas. Esmu noguris. Nometne ir jūtama. Kā es rīt no rīta noskriešu 20km, ja vajadzīga atpūta?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...