Pāriet uz galveno saturu

21

Varbūt tā nav pati labākā ideja, piestumt pilnu dzīvokli ar it kā tikai vistuvākajiem cilvēkiem, taču reizi dzīvē man tas ir jāuzņemas un jāizdara (vismaz mazbērniem būs ko stāstīt). Jo agrāk vai vēlāk es kļūšu par vecu tādām andelēm.
Bet pirms tam par godu februāra 16. datumam simboliski kopā ar ZG noskriešu 21km skrējienu pa pilsētu.

Ja tu šodien mani nesatiksi, un vispār neesi saticis pēdējos mēnešus, tad varu aiztaupīt intrigas, un no sirds paziņot, ka MAN IET PATIEŠĀM LABI.
Esmu beidzot atradis šauru līdsvara taisni starp gandrīz visu, kas man nepieciešams, lai justos labi.



Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...