Ben Howard - Every Kingdom

Pagājušonedēļ braucot uz skolu un paralēli klausoties, manuprāt, smieklīgāko rīta radio programmu 101 FM, noklausījos, pagriežot skaļāk, jau trešo radiosinglu no Bena Hovarda pirmā studijas albuma, par kuru tad arī vēlēos dalīties iespaidos. Tā kā dziesma vibrēja galvā visu dienu, nolēmu lejupielādēt pilnu plati, un garajā treniņa paņēmu līdzi Podā atkārtošanas režīmā. 48 minūtes sanāca noklausīties trīsreiz, bet galīgi negribējās pārslēgt neko citu. Varbūt tas eiforijas dēļ, bet dziesmu no dziesmas pavadīja negaidīti pozitīvas emocijas, un, kaut arī lielāko daļu dzirdēju pirmo reizi, skaņdarbi likās tik dzīvelīgi un īsti, ka uzreiz vēlējos to pasludināt par visu laiku labāko skriešanas mūzikas albumu, kas kā gaidāms bija tikai pirmās reizes iespaids. Plate iesākas un arī noslēdzas ar pāris diezgan liriskiem un mierīgiem stīgu skaņu savirknējumiem un britiem raksturīgo balsi, kas atgādina māsas istabā nepārtraukti skanošo rudā īra, Ed Sheeran, tīņu hipsteru 2011. gada superalbumu +, taču, manuprāt, labākā ir Every Kingdom vidusdaļa, kuru iezīmē The Wolves (tipisks singls) un sasniedz kulmināciju minētajā The Fear. Skrienot pa pilsētu akustiskā ģitāra kopā ar Bena Hovarda vokālu austiņās liekas telpai piešķir jaunu dimensiju, pelēkais, kūstošais sniegs vairs nešķiet traucējošs un satiksme paliek neredzama. turpretim bungu partija uztur tik ļoti nepieciešamo ritmu solim. Un vispār, labāk vienreiz noklausīties pašam, nekā ticēt tam, ko pēc sestā apļa izsvēru.
Ā, un pēc manām domām, arī lielisks piemērs tam, ka angļu folkmūzika šogad būs pieprasītākā prece Eiropas megafestivālos.

Pēc tam komentāros Tev jāieraksta mīļākā dziesma.