Pāriet uz galveno saturu

~tā.

Bez nevajadzīgām traumām ir noticis kaut kas arī pozitīvs.
Tā kā ļoti spiedu uz mācībām un tikšanu ārā no nesekmības, universitāte bija galvenā prioritāte pēdējā mēneša laikā, studijām atvēlēto laiku gandrīz dubultoju. Apmeklēju Karjeras dienu, kas ir stipri grandiozāks pasākums, kā biju to iedomājies. Vēl viens iemesls, kāpēc uzskatu, ka RTU ir labākā augstskola Latvijā. Ja nebūtu treniņi, visticamāk, jau tagad es atrastos kādā farmaceitiskās vai pārtikas rūpnīcas kvalitātes kontroles laboratorijā.
Tā kā organiskās sintēzes nodarbības kļuvušas sarežģītākas, neorganikā KCl kristāli izauguši lielāki par vienu kubikcentimetru un šķīšanas fizika izrādās līdz šim maz aprakstīta teorētiski, laboratorijas darbi fakultātē ir tīrā izklaide.
Daudz vizinos ar velosipēdu. Dīvaini, ka septiņu mēnešu laikā galvaspilsētā vēl neesmu uzlidojis kādam virsū vai kāds nav pastūmis mani, tāpēc pašlaik nav refleksu lietot ķiveri.
Jau kādu laiku rūpējos par Magnēta Twitter kontu, liek justies atbildīgam. Pamatus tam, kā jāuzvedas sociālajos tīklos var uzzināt tepat tīmeklī. Mana sapņu profesija, ja gribētu vismaz 8h dienā sēdēt pie PC, būtu tieši mārketings šajā lauciņā.

Studentiem brīvlaiks, bet es nevaru skriet. Ko es visu nedēļu darīšu? Tas ir šausmīgi.

Komentāri

  1. ance@pietrukst latvija2012. gada 31. marts 21:14

    Drīkst braukt ciemos, ja nav ko darīt. Drīkst arī "uzskypot".
    Nu, var arī vienkārši ēst saldējumu nedēļas garumā.
    Enjoy,

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...