Pāriet uz galveno saturu

Vidējā un garā distance ziemā

Nedēļas nogali pavadīju Madonas pusē, piedalījos Latvijas čempionātā orientēšanās uz slēpēm vidējā un garajā  distancē. Divās dienās uz slēpēm pavadīju vairāk kā 7h. Piedalījos, galvenokārt, lai vakarā paslēpot Smecersila biatlona bāzē, kur trases malā īrējām ideālu mājiņu.
Vidējā distance (7km) prasīja gandrīz pusotru stundu, kamēr ātrākie to veica tieši uz pusi ātrāk. Baigo baudu distance nesagādāja. Daudz mīcījos pa slapjo sniegu tik bezcerīgi, kā Alpos ar dēli, nokrītot līdzenā svaigā sniega laukā. Vēl salauzu slēpi traucoties pāri upītei. Paskrēju/pabridu ar slēpēm rokās, kad apnika kārpīšanās. Miljons reizes nokritu un pāris reizes nokritu ar specefektiem. Tā kā startēju viens no pēdējiem, distances otrajā daļā mežā biju praktiski viens. Domas, ka VISS ir slikti, mierināja saulainā diena un apziņa, ka pašam ir sava konkurence ar JT un DV. Rast pozitīvas emocijas nebija viegli, bet finišēju ar ieskaitītu pirmspēdējo rezultātu Elites grupā. Ja būtu jāraksturo distance kopumā, tad nebaidītos teikt - miskaste. Vainot jau varu tikai pats sevi.
Vakarā pēc hoķa ar JT izmetām vairākus aplīšus Smecersilā. Galvenokārt, trenējām stāvus nobraucienus apgaismotā un rūpīgi koptā slēpošanas trasē. Arī tumsā. Tad es sapratu, ka labprātāk maksāju to naudu, kur atstātu slaloma kalna pacēlājā, par mājiņas īri distanču trases malā. Kaut arī neslīdēja kā gribētos, vizināšanās sagādāja daudz lielāku prieku, kā kārpīšanās pa sniega putru dienas vidū.
Pa nakti uzsala. Sērsna garajā distancē pārvietošanās ātrumu uzlaboja vismaz divas reizes, klajumos vispār varēja lidot pa vējam. Pirmais aplis pagāja ātri, pateicoties vairākiem klajumu etapiem un lielceļu variantiem. Otrajā aplī sāka palikt grūti, distances laiks pārsniedza 2h un pēdējie pieci kp atgādināja mazliet piemirsto orientēšanās garās distances pēdējo kilometru sajūtu, kad liekas, ka parastie enerģijas ieguves avoti ir iztukšoti un spēks muskuļos izdziest. Ātrums stipri kritās, sāku piedomāt pie enerģijas ekonomijas, ķermenis atdzisa un līdz finišam slēpoju piedomājot pie katras kustības. 20km+ distanci izdevās pieveikt mazāk kā trīs stundās. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...