Nedēļas nogali pavadīju Madonas pusē, piedalījos Latvijas čempionātā orientēšanās uz slēpēm vidējā un garajā distancē. Divās dienās uz slēpēm pavadīju vairāk kā 7h. Piedalījos, galvenokārt, lai vakarā paslēpot Smecersila biatlona bāzē, kur trases malā īrējām ideālu mājiņu.
Vidējā distance (7km) prasīja gandrīz pusotru stundu, kamēr ātrākie to veica tieši uz pusi ātrāk. Baigo baudu distance nesagādāja. Daudz mīcījos pa slapjo sniegu tik bezcerīgi, kā Alpos ar dēli, nokrītot līdzenā svaigā sniega laukā. Vēl salauzu slēpi traucoties pāri upītei. Paskrēju/pabridu ar slēpēm rokās, kad apnika kārpīšanās. Miljons reizes nokritu un pāris reizes nokritu ar specefektiem. Tā kā startēju viens no pēdējiem, distances otrajā daļā mežā biju praktiski viens. Domas, ka VISS ir slikti, mierināja saulainā diena un apziņa, ka pašam ir sava konkurence ar JT un DV. Rast pozitīvas emocijas nebija viegli, bet finišēju ar ieskaitītu pirmspēdējo rezultātu Elites grupā. Ja būtu jāraksturo distance kopumā, tad nebaidītos teikt - miskaste. Vainot jau varu tikai pats sevi.
Vakarā pēc hoķa ar JT izmetām vairākus aplīšus Smecersilā. Galvenokārt, trenējām stāvus nobraucienus apgaismotā un rūpīgi koptā slēpošanas trasē. Arī tumsā. Tad es sapratu, ka labprātāk maksāju to naudu, kur atstātu slaloma kalna pacēlājā, par mājiņas īri distanču trases malā. Kaut arī neslīdēja kā gribētos, vizināšanās sagādāja daudz lielāku prieku, kā kārpīšanās pa sniega putru dienas vidū.
Pa nakti uzsala. Sērsna garajā distancē pārvietošanās ātrumu uzlaboja vismaz divas reizes, klajumos vispār varēja lidot pa vējam. Pirmais aplis pagāja ātri, pateicoties vairākiem klajumu etapiem un lielceļu variantiem. Otrajā aplī sāka palikt grūti, distances laiks pārsniedza 2h un pēdējie pieci kp atgādināja mazliet piemirsto orientēšanās garās distances pēdējo kilometru sajūtu, kad liekas, ka parastie enerģijas ieguves avoti ir iztukšoti un spēks muskuļos izdziest. Ātrums stipri kritās, sāku piedomāt pie enerģijas ekonomijas, ķermenis atdzisa un līdz finišam slēpoju piedomājot pie katras kustības. 20km+ distanci izdevās pieveikt mazāk kā trīs stundās.
Pa nakti uzsala. Sērsna garajā distancē pārvietošanās ātrumu uzlaboja vismaz divas reizes, klajumos vispār varēja lidot pa vējam. Pirmais aplis pagāja ātri, pateicoties vairākiem klajumu etapiem un lielceļu variantiem. Otrajā aplī sāka palikt grūti, distances laiks pārsniedza 2h un pēdējie pieci kp atgādināja mazliet piemirsto orientēšanās garās distances pēdējo kilometru sajūtu, kad liekas, ka parastie enerģijas ieguves avoti ir iztukšoti un spēks muskuļos izdziest. Ātrums stipri kritās, sāku piedomāt pie enerģijas ekonomijas, ķermenis atdzisa un līdz finišam slēpoju piedomājot pie katras kustības. 20km+ distanci izdevās pieveikt mazāk kā trīs stundās.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!