Pāriet uz galveno saturu

31:32

Pēc atgriezšanās Latvijā nolēmu vēl neņemt pilnīgu atpūtas nedēļu, bet vēl pastrādāt pie ātruma, lai nedēļas nogalē objektīvi noskrietu 8 km krosu Biķerniekos. Ātruma treniņi manā izpratnē ir spēlēšanās ar intervāliem Magnētā, un trešdien netīšām arī vinnēju distanci, pozitīvi.
Pirms krosa, dienas pirmajā daļā, viesojāmies Sunīšos uz vēlām brokastīm, kas bija tieši tik lieliskas, kā to jau biju nosapņojis, un deva pozitīvu noskaņoju dienai un pirms starta. Mērķis bija paskriet zem 30 minūtēm, kas likās reāli pēc pirmā apļa (2km) 7:08, taču otrā apļa beigās svaigumiņš, kā jau nojautu, pazuda. Apli pabeidzu ar 15:08. Trešajā aplī sevi mierināju, ka puse jau garām un vajadzētu paātrināt tempu, kas laikam tā arī nenotika līdz finiša taisnei. Pēdējā, ceturtajā, aplī jau pilnīgā vienatnē aizdomājos, cik ātrāk jāskrien, lai tuvotos izlases normatīva, likās, tas nekad nenotiks. Finiša laiks, 31:32, no tā atpaliek vairāk kā trīs minūtes. Varu teikt, ka tās ir manas pašreizējās spējas, jo biju sagatavojies un nav par ko sūdzēties. Neskatoties uz neizpildīto mērķi, pēc finiša biju priecīgs, jo ļoti iespējams tas ir sākums jauniem rekordiem. Krosus gribas skriet biežāk.

Pabeidzot rakstu, noklausījos Bon Iver - For Emma, Forever Ago albumu. Te zīmīgs video ieraksts.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...