Pāriet uz galveno saturu

Don't Stop Me Now!

O, brīvdienas bija jautras. Piektdienas vēlā vakarā ar lampu uz galvas skrēju nakts stafetes Cēsīs. Es ticu, ka tas ir sākums kaut kam lielam Latvijas orientēšanās dzīvē. Tā kā gatavojos Jukolas pirmajam etapam (mans tuvākais mērķis), sacīksti uztvēru kā ļoti kvalitatīvu treniņu, kas nebūt nenozīmē, ka kaut kam taupījos, bet gan ļāva saglabāt vēsu prātu visu distanci. Izcēlu startu, chek! Distances pirmo pusi turējos līderu grupā uzreiz aiz sīvākajiem konkurentiem.
Ja distances sākumā kp paņemšana skrējēju barā lielas problēmas nesagādāja, tad pie 5. kp sākās distances interesantākā daļa. Liels ātrums, apkārt skrējēji, vidēji sarežģīti etapi, tas viss radīja ideālu atmosfēru kļūdām. Noturējos līdz 7. etapam, kad pazaudēju kontroli uz kādu minūti, taču citiem tas prasīja vēl vairāk, un tāpēc izvirzījos vadībā. Finišēju 30 sekundes aiz līdera, pateicoties vēdera problēmām distances beigās.
Svētdien pirmo reizi skrēju pilsētas pusmaratonu. Daudz cilvēku sporta tērpos, asfalts un karstums. Tā kā, manuprāt, Nordea Rīgas maratons ir vairāk ballīte nekā sacīkstes, tad 21 km distanci veicu komfortablā 5 min/km tempā kopā ar diviem Tamužu brāļiem. Daudz dzēru ūdeni, ēdu banānus, atbalstīju pazīstamus skrējējus. Finišēju tieši zem 1h45'. Tad mazliet atguvu zaudētās kalorijas ideālā komandas terasē, lai pēc tam palīdzētu Ditai vēl noskriet 10K. Finālā masāža, iespējams, labākā manā mūžā.
Universitātē pabeidzu mācību semestri, atlikuši trīs eksāmeni sesijā. Tagad dienas brīvākas, ļoti viegli izniekot laiku. Tāpēc šodien centos pēc iespējas efektīvāk izmantot brīvdienu pilsētā (miljons darbus paspēju), un kārtējo reizi pārliecinājos, ka laiks IR relatīvs.
Atklāju šortu sezonu!

I'm Shakin'

Komentāri

  1. Etaps 6.-7. vienmēr būs mistisks, jo tajā vietā nekad nav klapējis virziens! Bet tas laikam visu padarīja vēl interesantāku! :)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...