Universiāde

 Pēc krosa atlika 18 stundas, lai atjaunotos. Iepriekšējā vakarā izdarīju praktiski visu, ko gadu laikā esmu iemācījies šajā jautājumā, un, kaut arī iesildoties nekas par to neliecināja, distancē jutos pārsteidzoši labi. Rīgas čempionātu, kas reizē bija arī Latvijas Universiāde, gribēju noskriet patiešām labi, lai pierādītu savai universitātei, ka arī šajā sporta veidā ir potenciāls.

Ja par distanci, tad jau pirmajos punktos piepildījās prognozes, ka gaidām zaļš, slapjš un smags apvidus.
Pirmos punktus uzbakstīju, uz 3. un 8. kp mazliet pievīla virziens, bet kopumā līdz 9. etapa noskrēju diezgan tīri, atrodoties otrajā vietā pusotru minūti aiz līdera. Uz 9. kp pāri izcirtumam atkal nespēju sadarboties ar kompasu, taču šoreiz līkums maksāja vairāk kā trīs minūtes, un mani panāca AD. Nepadevos, garo etapu sāku ar daudzsološu tempu, un vispār biju stipri pārsteigts, ka šodien varu labi paskriet. Saņēmos atlikušajai distancei, uzrādot pāris labākos etapa laikus. Finišēju ar 5. rezultātu, līderim zaudējot sešas minūtes. Vajadzēja vinnēt, vismaz tādas bija sajūtas.
Rīt stafete, jāiet uz uzvaru.

Ak, un Prāta Vētra jau paspēja ielauzties galvā, distancē dungoju Ko Tu Domā? no Vēl Viena Klusā Daba.