Tā kā šogad uz starta stāvēju vienā rindā ar ZG, tad, protams, apspriedām iespējamo sadarbību distancē. Sarunājām tikties koridora labajā malā un pēc pirmajiem 200m salīdzināt pirmos kp numurus. Starts ir galvenais iemesls, kāpēc skrienu pirmo etapu. Pēdējās sekundes pirms šāviena ir vienas no emocionālākajām sezonā. No tā neparastā klusuma vien skudriņas pārskrien pār muguru.
Skrējiens līdz K punktam bija garš. Kā plānots, satiku ZG, salīdzinājām numurus, viss sakrīt. Aiziet, full speed pret kalnu! Apdzenam pāris desmitus, bet līderi, skrienot lejā no kalna, simtiem metru priekšā. Pirmo kp paņemam pārliecinoši, daudzi rok. Uz otru iestrēgstam lēnā vagonā. Atceroties JT norādījumus, ejam garām visur, kur varam.
Uz 2. kp ieskrienam farstā, deguns izskatījās pēc paugura, un nākas atstāt vairāk kā divas minūtes un atkrītam uz ceturto simtu. Nepadodamies, bet turpinam push`ot. Visu laiku ir sajūta, ka skrienam pa lēnu, gribas apdzīt, bet žēl atstāt spēkus. Izlemju vairāk skatīties kartē, vinnējot uz tīru orientēšanos, kas šogad nemaz nebija tik vienkārša, kā pirms starta paredzēju. Pie 8. kp uzpeldēja Kūms, kaut kur dzirdēts stāsts, un skaidrs, ka nebijām zaudējuši daudz. ZG sāk atplīst, pie 12. kp jau biju viens. Pēc garā etapa noķēru vairākus latviešu komandas un ieskrēju 200niekā. Pēdējos kilometros paliku lēns, kalnos vairs neskrēju. Apdzinu vien pāris skrējējus, nekļūdījos. Finiša taisnē pastiepu garām vēl trijiem un stafeti nodevu desmit minūtes aiz EB 166. vietā, uzlabojot pērnā gada rezultātu, kas bija mans stafešu mērķis.
Mana zviedru komanda finišēja 218. vietā, kas nākamgad ļaus stāvēt vēl divas rindas tuvāk starta līnijai.
Jāpiebilst, ka no rīta vēl noskrēju 8km etapu 2. komandā. Un pirtī ierados tikai kāds piektais, bet par to jau cits stāsts.
Uz 2. kp ieskrienam farstā, deguns izskatījās pēc paugura, un nākas atstāt vairāk kā divas minūtes un atkrītam uz ceturto simtu. Nepadodamies, bet turpinam push`ot. Visu laiku ir sajūta, ka skrienam pa lēnu, gribas apdzīt, bet žēl atstāt spēkus. Izlemju vairāk skatīties kartē, vinnējot uz tīru orientēšanos, kas šogad nemaz nebija tik vienkārša, kā pirms starta paredzēju. Pie 8. kp uzpeldēja Kūms, kaut kur dzirdēts stāsts, un skaidrs, ka nebijām zaudējuši daudz. ZG sāk atplīst, pie 12. kp jau biju viens. Pēc garā etapa noķēru vairākus latviešu komandas un ieskrēju 200niekā. Pēdējos kilometros paliku lēns, kalnos vairs neskrēju. Apdzinu vien pāris skrējējus, nekļūdījos. Finiša taisnē pastiepu garām vēl trijiem un stafeti nodevu desmit minūtes aiz EB 166. vietā, uzlabojot pērnā gada rezultātu, kas bija mans stafešu mērķis.
Mana zviedru komanda finišēja 218. vietā, kas nākamgad ļaus stāvēt vēl divas rindas tuvāk starta līnijai.
Jāpiebilst, ka no rīta vēl noskrēju 8km etapu 2. komandā. Un pirtī ierados tikai kāds piektais, bet par to jau cits stāsts.

Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!