Pāriet uz galveno saturu

Jukola'12

Stāstu par visu laiku lielākajām orientēšanās stafetēm pasaulē sākšu ar to, ka nedēļu pirms starta veicu eksperimentālu treniņplāniņu. Aizvadīju 2-3 treniņus dienā, gan agri no rīta, gan vēlu vakarā, pārsvarā ātruma un orientēšanās intervālus. Savācās labs kopējais apjoms (10h). Cerēju, ka attaisnosies 12 km etapā.
Tā kā šogad uz starta stāvēju vienā rindā ar ZG, tad, protams, apspriedām iespējamo sadarbību distancē. Sarunājām tikties koridora labajā malā un pēc pirmajiem 200m salīdzināt pirmos kp numurus. Starts ir galvenais iemesls, kāpēc skrienu pirmo etapu. Pēdējās sekundes pirms šāviena ir  vienas no emocionālākajām sezonā. No tā neparastā klusuma vien skudriņas pārskrien pār muguru. 
Skrējiens līdz K punktam bija garš. Kā plānots, satiku ZG, salīdzinājām numurus, viss sakrīt. Aiziet, full speed pret kalnu! Apdzenam pāris desmitus, bet līderi, skrienot lejā no kalna, simtiem metru priekšā. Pirmo kp paņemam pārliecinoši, daudzi rok. Uz otru iestrēgstam lēnā vagonā. Atceroties JT norādījumus, ejam garām visur, kur varam.
Uz 2. kp ieskrienam farstā, deguns izskatījās pēc paugura, un nākas atstāt vairāk kā divas minūtes un atkrītam uz ceturto simtu. Nepadodamies, bet turpinam push`ot. Visu laiku ir sajūta, ka skrienam pa lēnu, gribas apdzīt, bet žēl atstāt spēkus. Izlemju vairāk skatīties kartē, vinnējot uz tīru orientēšanos, kas šogad nemaz nebija tik vienkārša, kā pirms starta paredzēju. Pie 8. kp uzpeldēja Kūms, kaut kur dzirdēts stāsts, un skaidrs, ka nebijām zaudējuši daudz. ZG sāk atplīst, pie 12. kp jau biju viens. Pēc garā etapa noķēru vairākus latviešu komandas un ieskrēju 200niekā. Pēdējos kilometros paliku lēns, kalnos vairs neskrēju. Apdzinu vien pāris skrējējus, nekļūdījos. Finiša taisnē pastiepu garām vēl trijiem un stafeti nodevu desmit minūtes aiz EB 166. vietā, uzlabojot pērnā gada rezultātu, kas bija mans stafešu mērķis.
Mana zviedru komanda finišēja 218. vietā, kas nākamgad ļaus stāvēt vēl divas rindas tuvāk starta līnijai.
Jāpiebilst, ka no rīta vēl noskrēju 8km etapu 2. komandā. Un pirtī ierados tikai kāds piektais, bet par to jau cits stāsts.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...