Pāriet uz galveno saturu

Pārgriezšana uz vasaras laiku

Beidzās sesija. Esmu brīvs no universitātes. Beidzot varu nomainīt teoriju grāmatas uz daiļliteratūru. Šajā sakarā AT man izveidoja veselu obligātās literatūras sarakstu. Ir uzdevums!
Atslēgties no skolas pirmajās dienās, protams, nebija viegli, ik pa laikam ieslēdzas mācīšanās reflekss. Bet sajūta, ka nekas nav jāpaspēj un jānodod, ir lieliska.
Latvijas čempionātā sprintā un garajā distancē bija iespēja notestēt savas spējas distancēs, kuras skriešu studentu čempionātā. Sprintā uzvedos pavirši, kas agrāk vai vēlāk atmaksājās kļūdās. Dažos etapos aizmirsu par leģendu, dažos nesagriezu karti vai bezatbildīgi izvēlējos džungļainus ceļu variantus. Garajā distancē skrēju vairāk pa ceļiem, izvairoties no zaļā un slapjā meža. Lai arī cik piesardzīgi es skrēju, 14 km bez kājsargiem izdevās atsist vienu un to pašu kāju trīsreiz. Vēl finiša sprintā tie likās nenozīmīgi sasitumi, taču pēc dušas secināju, ka visa kāja uzpampusi un iešana ir ļoti sāpīga. Nobijos, ka neesmu kko pastiepis vai pagriezis, bet, tā kā pēc brīvas pirmdienas Magnētā jau mēģināju skriet, tie, paldies dievam, bija tikai zilumi. 
Ar nepacietību gaidu Jukolas startu. Skriešu pirmo etapu. Jāpārspēj pērnā gada rezultāts.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...