Cool

Pēc atgriezšanās dzimtenē secināju, ka jau vasaras vidus un nopietni jāiespringst, lai rudenī nečīkstētu par jūlija trūkumu.
Neatceros pēdējo reizi, kad vēl Laķi bijuši pilnā sastāvā, bet vakarā pēc manas piezemēšanās visa ģimene rezervēja lielo galdu uz kūrorta gājēju ielas muzikālā restorānā, atzīmējot brāļa un mātes gadadienas.  Ievēroju, ka slāvi ir okupējuši jomeni no globusa līdz majoru stāvlaukuma ar spīdīgam mašīnām, kas, savukārt, nozīme, ka arī tepat tūrisma sezona rit pilna sparā. Mājas pagalmā kaimiņvalstu numura zīmes, daudz nepazīstamu bērnu. Jūrā gan ūdens nav silts. Vai arī es vienkārši esmu izlaidies.

Prieks, ka nenokavēju zemenes. Vēl tās mellenes, zilie zobi. Ar māsu uzbliezām fikso pīrāgu. Tāds arī sanāca. Kaut arī gribēju tādu kā Melleņu naktīs, šim katrs gabaliņš uz izķeršanu. Recepte no sieviešu žurnāla. 

Sestdienas vakarā ar plastmasas raķeti aizlidoju uz vietējo Positivus. Katru gadu Lapmežciema Zvejnieksvētki izvēršas par graujošu zaļumballi pēc labākajām tradīcijām. Pēc Kolka Cool noskatīšanās uz vairākām lietām skatījos ar patiesu interesi. Dažbrīd palika žēl (sevis?). Galvenais, ka satiku vidusskolu, t.i. DS. Es laikam tā arī nekad neuzrakstīju par mūsu teātri. Jebkurā gadījumā DS iepazīstināja ar dzīvi pēc diviem gadiem, es ar savu. Atcerējāmies, sasmējāmies, cik forši. Tajā pašā vakarā, pāris iereibušas kompānijas tālāk noķēru arī MĀ jaunkundzi. Mirkļa iespaidā pārgalvīgi izvizināju. Nekad tā vairs nedarīšu, baigi traki. Tad bija jāiet uz GACHO. Žēl 5Ls, es braucu mājās. Solīju sev, ka pēc čempionāta mazliet atlaidīšu, bet kaut kā nevelk.
Vispār man nav daudz ko darīt. Izlaidiet, lūdzu, mani ārā. Vai brauciet ciemos.