Nedēļas sākumā kārtīgi gāju uz savu jauno darbu. Jā, man beidzot ir oficiāla darbavieta. Jau pirms mēneša veiksmīgi izturēju savu pirmo īsto darba interviju, un tagad strādāju Rīgas Farmaceitiskās fabrikas kvalitātes kontroles laboratorijā. Kaut arī tā nebija galvenā motivācija, par darbu man arī maksā. Pavasarī sapratu, ka esmu izaudzis no fakultātes laboratorijām, un būtu pēdējais laiks pārbaudīt iegūtās prasmes neatkarīgā vidē. Padomā bija kāds no farmaceitiskās rūpniecības milžiem valstī, taču Duntes ielas mazā uzņēmuma piedāvājums šķita ideāls pirmajai rindiņai savam CV.Pēc pirmajām pavadītājām dienām laboratorijā varu teikt, ka tas ir tieši tā, kā to iedomājos. Manos pienākumos ietilpst analīžu veikšana ārstniecības preperātiem, rezultātu novērtēšana, dokumentācija un tamlīdzīgi. Principā tas pats, ar ko nodarbojos pērno rudeni un ziemu Āzenes ielas galā. Jebkurā gadījumā vislielākais prieks, ka redzams pēdējo divu gadu darbs universitātē, ka tas nav bijis bezvērtīgs un ka viss rit pēc mana mazā plāniņa dzīvei.
Vēl ar lepnumu gribu paziņot, ka rudenī beidzot izdarīšu to, kam jau sen nevajadzēja žēlot naudu. Septembra beigās došos uz Coldplay koncertu Varšavā. Patiesībā biļetes iegādājos jau februārī, un līdz šim brīdim reti kuram izpļāpājos, ka par ziemā sapelnīto naudu iegādājos divas biļetes uz koncertu grupai, ar kuru saistās vesels dzīves posms ap vidusskolu.
Tagad sēžu Lielupes krastā pie Jelgavas pils ar savu laptopu un klausos Prāta Vētru. Laikam līdz šim labākais fons blogošanai. Tā tas izskatās.
Skaitu dienas.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!