Pāriet uz galveno saturu

WOC

Edgars Bertuks pēc fantastiskas uzvaras vidējā distancē un bronzas garajā distancē pasaules čempionātā liek man gandrīz vai finālā raudāt. Visu dienu pavadīju pie ekrāna, vērojot LIVE rezultātus un GPS tārpiņus. Iesaistīju pat ģimeni, kas par Bertuku jau dabūja dzirdēt Jukolā. Esmu lepns par valsts izlasi, par visas komandas rezultātiem, bet galvenais EB, kurš nu jau kļuvis par nacionālo varoni. Apsveicu visus līdzjutējus un visus, kas ticēja! Olimpiski.

Bet tagad fiksi jāieraksta POSITIVUS  playlist CD un jāstūrē uz Salacgrīvu. Izskatās, ka šogad būs kārtīgs iemesls svinēt!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
6 komentāri
Lasīt vairāk
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...
7 komentāri
Lasīt vairāk