Pāriet uz galveno saturu

Ir uzdevums!


Nu jau kā desmit dienas plānveidīgi aizvadu pieklājīgus treniņus. Iespējams līdz pat rudens sezonas sākuma neko nebūtu darījis, ja vien Jānis pirms nedēļas vai divām nepaziņotu, ka uz Daugavpils stafetēm man jābūt gatavam un labākajā formā, jo šogad jānokārto pērnā gada parādi (Ausekļa komanda netika pat desmitniekā). Tā kā ir uzdevums!
Savdabīgi, ka skrienu tikai agri no rīta vai vēlu vakarā. Dienas vidū mani ārā no mājas ir grūti dabūt.
Nosprausts arī mērķis Klubu Stafetes, kurās vēlos noskriet labi, jo no pagājušā gada vēl joprojām saglabājušās pozitīvas emocijas. Šogad būsim starp favorītiem, protams, ja tikšu komandā. Atvērta pieteikšanās.

Esmu aktivizējies dzīvesvietas meklējumos galvaspilsētā. Tērbatas ielas dzīvoklis savu ir izsmēlis, augušas prasības, audzis finansiālās iespējas. Ja Tev gadījumā ir kas piedāvājams (dzīvoklis, istaba), droši dod ziņu. Man īsti nav nekādu stingru prasību, vienīgais jārēķinās ar 16. februāra ballīti.

Komentāri

  1. Man ir māja. Bet es ticu, ka tas tev īsti nederēs. bet ja nu nav citu variantu, laipni lūgts.

    AtbildētDzēst
  2. Es tiku pie briļļu bildēm no festa. Pasaki, kā tev aizsūtīt.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...