Kapusvētki

Ha-hā, Laķiem ir tāda tradīcija reizi gadā testies uz valsts otru galu, t.i. Rūjienu, piedalīties kapusvētkos. Lai arī pašos kapos tiek pavadītas labi ja 20 minūtes un apglabātie ne tuvu nav Laķi, visa diena ir smieklīgu situāciju un notikumu bagāta. Nekad neesmu izpratis, kāpēc lielajā dienā jāceļas īsi pirms septiņiem rītā, bet 150 km ceļam tiek rēķinātas savas 4 stundas, un tā tas ir katru gadu. Rēķins laikam saglabājies no tiem laikiem, kad manam tēvam bija žiks un divas, trīs reizes pa ceļam bija jāapstājas, lai atdzesētu vai saķīlētu motoru. Šogad braucām ar jauno Golf, un izdevās pierunāt izbraukt par stundu vēlāk. Pa ceļam ieplānotas divas kafijas pauzes. Agrāk tās bija mana galvenā motivācija braucienam, jo tad tika garantēts saldējums un našķi. Šoreiz piestājām Maķītī, labs saldējums, ir arī kafija. Tad seko tortes iegāde. Veikala vitrīnā gandrīz visas pilsētas labākās tortes. Bet tā tak nav torte, kurā nav daudz putukrējums un biskvīts. Mani piedāvājumi šogad izvēlēties citu kūku netiek ņemti nopietni, vedam torti, no kuras jau šķebina paskatoties. Braucam caur Valmieru, maksimālais ātrums 89 km/h un klausāmies LR-1. Ierodoties kapos, paņemu savu grāmatu un dodos uz tuvāko soliņu. Apkārt tiek spodrināti kapakmeņi, apgrozās algas aploksnēs par kaut kādiem neizprotamiem pakalpojumiem gada laikā, dzied koris, rinda pie akas, daudz ziedu zemē, stāvvieta ar tādiem retro spēkratu eksemplāriem kā Opel Ascona, VW T2 un Ladas modeļi, kas vairums ražoti pirms manas dzimšanas. Arī ļautiņu tērpi ir pieminēšanas vērti, piemēram mani uzjautrina dīvāniņu džemperi. Pēc kapiem ieejam veikalā pēc Rūjienas saldējuma. Kā parasti nopērkam litriem, un šogad secināju, ka nav nemaz lētāk kā Rīgā un arī banānu saldējums nekur vairs nav atrodams. Atgriežoties Mazsalacā, sēžamies pie galda, un tajā brīdī likās, ka valsts ziemeļos uztura piramīda mazliet apgāzusies. Pēc pusdienām nevaru pakustēties, tāpēc uzskriet pa Skaņākalna parku dodos tikai pēc stundiņas salda miega. Mājupceļš bez starpgadījumiem, taču tieku pierunāts šoferēt arī nākamgad. Pateicībā man piedāvā jebkurā laikā apmesties Mazsalacā, lieliski, ja vien tas nebūtu tik tālu.

Šodien sasmējos, ka sestdien tak LV maina uz LT.