Vājums

Pesimistisks atskats uz sacensībām.

Latvijas čempionātā Daugavpilī nospraustos mērķus (6nieks vidējā un medaļa stafetē) izpildīt neizdevās, paliku uzreiz aiz strīpas. Nebiju vīlies, pēdējās dienās pirms čempionāta sākās veselības problēmas un no fiziskās formas pieslīpēšanas nekas nesanāca. Jau pirms starta jutu, ka gada reiss šoreiz izpaliks.  Un, kaut arī vēl pirms nedēļas sasniedzu sezonas ātruma un formas virsotni, vidējās distances skriešanas ātrums knapi turēju zem 5 min/km, etapos labākajiem zaudējot ~ 45 sekundes uz katru km. Tehniski distancē pieļāvu pārāk daudz kļūdu, taču izdevās laikus tās labot atšķirībā no citiem grupā. Rezultātos 7. vieta un pamatotas cerības uz medaļu stafetē, jo JT izcīnīja medaļu, ZG turpat aiz 10nieka robežas.
Stafetē ZG pirmajā etapā neaplaimoja mūs ar iespaidīgu sniegumu, un man distancē nācās doties desmitajam. Tā kā man pirmais farsts bija visizdevīgākais un distance visīsākā, jau pēc 4. kp atrados trešajā pozīcija. Pie 7. kp no muguras pieskrēja JK, kuram pēc tam centos turēties astē līdz skatītāju kp, taču uzņemto tempu neizturēju un pēdējā aplī Lapsu vairs neredzēju. ~5 sekunžu burtiska apstāšanās pēc mirstamā skatītāju etapa atmaksājās. N nekļūdījos pēdējos punktos, un Jānim stafeti nodevu ~ minūti priekšā pieminētajam JK, kurš beigās sakļūdījās. Lai arī cik ātri lidoja Jānis, apsteigt Baltijas labākos skrējējus pēdējā etapā neizdevās un finišējām uzreiz aiz medaļām. Apbalvošanā pārdomāju, ka vienalga kā noskrēja mans 1. etaps, man vajadzēja attīstīt lielāku skriešanas ātrumu, lai tomēr noķertu līderu komandu relatīvi vājākos etapus, taču uzdevumu izpildīju tikai par kādiem 40%, smagāko daļu atstājot JT.
Pēc čempionāta turpinājās problēmas ar veselību, kas pēdējās dienās vēl vairāk pieņēmās spēkā un liedza revanšēties A2 stafetēs.
Esmu iekritis bedrē. Ziņošu, kad tikšu ārā.

Meklējam palielu drēbju skapi. Padod ziņu, ja Tev kāds variants.