Pāriet uz galveno saturu

Manna un 150

Pirms nedēļas Zviedrijas 25 cilvēku stafetē nostartēju stipri viduvējā līmenī. Uzrādīju tikai 174. rezultātu starp 1,2k etapa skrējējiem ar līdzīgu distanci. Kaut arī pirms stafetēm paredzējām, ka varētu finišā ieskriet simtniekā pēc veiksmīgā sezonas sākuma, bet jau pirmajā etpā atpalikām 15 minūtes no līderiem. Arī pārējai komandai neveicās, un KB pēdējā etapā distanci sāka no kopējā starta. Dubļaina pļava, aukstums, vieta trešā desmita beigās - diezgan neveiksmīga 25Manna šogad, taču ar hotdogiem kluba teltī pacienājām arī turpat satikto AG.
Kopš Zviedrijas neskrienu. Nesanāk atrast laiku. Un, ja par laiku, tad tieši tāpēc nedēļas vidū aizgāju no darba. Bez emociju izvirdumiem. Plānoju atkal fabrikā atgriezties nākamajā vasarā pilnīgi citā amatā, tuvāk tehnoloģiskajiem procesiem.
Svētdienas vakarā brīvprātīgi apmaiņā pret glītu kreklu, pusdienām un iespēju redzēt uzvedumu no VIP ložām piestrādāju RTU 150 gadu jubilejas pasākumā Arēnā. Pirmkārt, pasākums - WOW! otrkārt, secināju, ka saņēmu no lieluzveduma daudz vairāk kā varētu, apmeklējot to uzvalkā. Treškārt, es lepojos ar savu universitāti

Vispār iet labi. Esmu sapelnījis pirmo lielo piķi.

Ja Tev nav nekā svaiga atskaņotājā, tad varbūt Ellie Goulding dubsteps jaunajā Halcyon Tev atvērs ausis.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...