Pāriet uz galveno saturu

Pedālēšana

Tātad kāpēc es ikdienā pārvietojos ar velo:
Laiks. Precīzi 11 minūtes līdz skolai un 7 minūtes līdz darbam.No rīta sanāk laiks pilnai tējai.
Darbaspējas. Visizteiktāk novērojams no rīta, kad blakus sēdošie kursabiedri atklāti guļ, es kā tikko no rītarosmītes.
Nerunāsim par ietaupītajiem santīmiem, bet gan kultūru uz veloceliņiem, kas, salīdzinot ar pērnā gada situāciju, ir stipri disciplinētāka gan no pašu velosipēdistu, gan gājēju, gan autovadītāju puses - mazliet drošāka sajūta.
Esmu ievērojis, ka pašu velobraucēju skaits ir vairāk kā trīskāršojies gada laikā (ar velosipēdu pa Rīgu sāku pārvietoties tieši pirms gada, kad pārvācos), jo, piemēram, uz tilta uzbrauktuves brīžiem veidojas pat sava veida sastrēgumi.

Pēdējās nedēļās aktīvi skrēju visus Magnētus pēc kārta, lai ne tikai savāktu 30 ieskaites mašīnas loterijai, bet arī uzstumtu kaut kādu formu Mannas stafetēm Zviedrijā. Jā, nedēļas nogalē pavadīšu otrpus Baltijas jūrai.

Universitātē arvien vairāk saprotu, cik izšķiroši būs turpmākie semestri. Jau minēju, cik negaidīti liels šogad apjoms? Nākamnedēļ eju prom no darba tikai, lai izbrīvētu plašākus logus mācībām. Taču esmu motivēts no augstskolas gūt pēc iespējas vairāk. Izglītība tagad ir kļuvusi par prioritāti nr. 1.
Bet varbūt tam veltu pārāk daudz laika, jo Dita brīžiem pārmet, ka piemirstu par citām svērām dzīvē.

Jau pāris dienaskopš pasaules pirmizrādi piedzīvoja MUSE sestais studijas labums. Dienu pirms iznākšanas jaunās dziesmas iespaidīgi tika atrādītas iTunes festivālā, kuram sekot līdz varēja bezmaksas tiešraidē, bez manis to darīja arī Jimmy Page kungs. Šonedēļ tad 2nd Law tiek griezts uz riņķi nepārtraukti. Britu roka lepnums un gods! Man patīk.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...