Pāriet uz galveno saturu

Faniem

Pēdējo divu mēnešu laikā vēl neesmu juties tik viegli kā tagad. Nokārtoju pēdējos kolokvijus, 16 mācību nedēļas ir galā, palikusi tikai nieka sesija.
Vienā no pēdējiem ierakstiem oktobra sākumā ziņoju, ka universitātei 5. semestrī pievēršu vismaz divkārt lielāku uzmanību kā iepriekš. Sākumā ar pūlēm, bet pēdējā laikā jau ar aizrautību, kas vainagojusies ar kaut kādu redzamu rezultātu, cenšos iegūt no studijām pēc iespējas vairāk. Uzrakstīju jēdzīgu literatūras apskatu par nukleozīdu ķīmijā paveikto pasaulē pēdējo piecu gadu laikā (pirmoreiz tā pa īstam darbojos ar zinātniskajām publikācijām). Iztirzāju ķīmijas tehnoloģiju pamatus hidromehānikā, siltuma un masas pārneses procesos fakultātes jaunākajā mācību laboratorijā. Bet galvenais, iemācījos mācīties!


Ap decembra sākumu atsāku kaut cik regulāri skriet pēc vairāk kā divu mēnešu pārtraukuma. Aerobais temps, protams, nožēlojami ap 5:30 min/km pa aizputinātiem trotuāriem, taču nekur jau vēl nav jāsteidzas. Pagaidām neesmu izvirzījis nekādus mērķus, un divas brīvdienas nedēļā ir piedodamas. Ziemas nometne Madonā ar slēpēm būs izaicinājums.

Vakar noskatījos The Perks of Being a Wallflower. Skaņu celiņa albums ir tikpat lielisks!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...