Pāriet uz galveno saturu

Inženieru sacensības

Iemin ziemā
Atpūtas nedēļā treniņu skaits samazinājies līdz minimumam. Tā vietā atliek laiks kultūras pasākumiem, referātiem, izklaidēm. Nocēlu no skapja ierūsējušo velosipēdu un, izmantojot sauso laiku, pāris dienas pa pilsētu veikli pārvietojos bez etalona. Smieklīgi, ka piektdienas rītā pēc tilta mani apstādināja ziemas velobraukšanas aktīvisti un apsveica, ka vismaz reizi februāri esmu uzkāpis uz velosipēda, ar šokolādes kūkas gabaliņu, veloservisu un citiem sīkumiem.
Visu sestdienu pavadīju EBEC inženieru sacensībās. Ar trīs grupas biedriem pieteicām komandu situācijas analīzes kategorijā. Šogad piecās stundās bija jāsagatavo risinājums galvaspilsētas sabiedriskā transporta satiksmes optimizācijai, un kā problēma tika piedāvāta 40. autobuss Ziepniekkalns-Jugla, kurš 18 km garo maršrutu veic ilgāk kā stundu. Prāta vētrā uzpeldēja varianti par transporta reāllaika aplikācijām, elektroniskiem sarakstu tablo pieturās, jauni maršruti radiāli apkārt pilsētas centram, integrēt vilcienu pilsētas sabiedriskajā transportā un vēl pāris idejas. Tomēr 12 komandu konkurencē mēs neuzvarējām, jo prezentējām īstermiņa risinājumu, izveidot jaunu maršrutu. Uzvarētāji piedāvāja esošajā situācijā varbūt nereālu variantu par jauniem tramvaju ceļiem un saules baterijām uz transporta, taču žūrijai pietika ar vismaz kaut kādu ilgtermiņa risinājumu. Beigās žūrija tomēr mums piešķīra specbalvu par atraktivitāti.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...