Pāriet uz galveno saturu

Pēdējā ziema un lauvas

Pēdējā ziemas nedēļa manā 2,5 mēnešu ilgajā bāzes treniņplānā noslēdzās Siguldā ar noberztām pēdām, spēku izsīkumu un 10 uzskrietiem serpentīniem. Līdzīgi kā iepriekšējā cikla nobeigumā organisms pieprasa atpūtu vēl pāris treniņus pirms finiša. Atjaunošanās dienu no dienas kļuva arvien nepilnīgāka, jo papildus miega stundas darba dienās nesanāca realizēt. Gandrīz katrā treniņā izlīda kāda mikro trauma, ja tā varētu nosaukt iesāpošas atsevišķas saites kājās, no kurām varētu izvairīties, nopietnāk uztverot izstaipīšanos arī pirms treniņa. Taču šonedēļ gan vismaz divas brīvdienas un vieglie treniņi. Tūlīt, tūlīt startēsim pavasari!
Vakar ar Ditu piedalījāmies radošās reklāmistu diennakts sacensībās ar mežonīgu nosaukumu. 24h laikā bija jāizveido interneta vietnes flash reklāmas karogs, kas mudinātu jauniešus nelipināt košļenes zem galdiem, pretī saņemot atlaidi populārā picērijā. Protams, konkrēts izmērs, kustīga animācija un .swf formāts pie prasībām nozīmēja, ka ar cerēto video rullīti šeit nav ko darīt. Par flash animāciju veidošanu biju mazliet dzirdējis vidusskolā, bet principā bijām kā balta lapa šajā lauciņā. Taču neatmetām uzreiz visam ar roku, kā to izdarīja ceturtdaļa komandu, bet mēģinājām kaut ko uzmeistaro eksperimentējot. Bet vispār tā vietā, lai uztrauktos par atlikušo laiku, nekonkrētajām idejām un iespējamo izpildījumu, es mierīgi vienu pēc otras baudīju sponsoru sarūpētās picas šķēles un citas uzkodas. Nākamajā dienā ieradāmies arī aplaudēt uzvarētājiem un apbrīnot citu veikumu. Radošie. Tā viņi sevi sauc.

Apsveicu 21. martā gaviļniekus!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...