Pāriet uz galveno saturu

Second hand

Aukstums un saule martā man patīk. Nedēļas vidū, kad izžuva ielas un sāls neleca sejā, atsāku pa pilsētu pārvietoties ar velosipēdu. Ar savu jauno second hand velosipēdu. Uzstādīju jaunu ātruma/laika rekordu no mājām līdz skolai. No rīta 8'41'' ierasto 25 minūšu vietā, tāpēc piektdienas rītā atļāvos uzcept pankūkas ar Nuttellu, nenoskanot modinātājam ne minūti agrāk kā ierasts.
Dzīvoklī tagad ir arī jauna second hand veļasmašīna, kuras novietošana tai paredzētajā vietā gandrīz vai beidzās ar durvju izzāģēšanu pēc manas idejas. Labi, ka brālis man tāds tehniskāks cilvēks, un to nepieļāva.
Rindkopā par treniņiem jāpiemin, ka pēc gandrīz gada pārtraukuma atgriezos slavenajā Siguldas serpentīnā, kur saulainā sestdienas rītā ar puišiem uzcilpojām veselas 12 reizes jeb mazliet vairāk kā 800 vertikālos metrus. Vēl nākamnedēļ jāiztur pēdējā ziemas cikla nedēļa ar 12h apjomu, un tad jau varēs sākt domāt par kaut ko ātrāku un specifiskāku.
Drīz jāpieņem galējais lēmums par vasaras otrās puses plāniem. Gribas pieteikties/iesaistīties kādā no tām miljons organizācijām, kuras universitātes gaiteņos piedāvā, sauksim tos par pieredzes apmaiņas pasākumiem, aizbraukt uz nedēļu, divām uz kādu lielāku Eiropas pilsētu kopā ar pāris desmitiem vienaudžu, meklējot vienreizēju pieredzi kādā paša izvēlētā nozarē.

Pie AHK-toong BAY-bi Covered albuma nonācu pēc tam, kad noskatījos gaidāmās Getsbija filmas treileri.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...