Pāriet uz galveno saturu

Tizlums un siltums

Ja jāatzīmē kādi ievērības cienīgi notikumi šonedēļ, tad jāpiemin, ka notriecu rudenī sakrāto piķi jaunu slēpošanas zābaku un velosipēda iegādei. Jau pāris mēnešus pacietīgi gaidīju līdz starpsezonas izpārdošanai un sagaidīju.
Šonedēļ sākās mans trešais (un pēdējais) ziemas četru nedēļu treniņcikls. Nolēmu vēl nesākt strādāt pie ātruma, bet vēl mēnesi veltīt izturības un spēka darbam. Galvenokārt tāpēc, ka sistemātiskus treniņus uzsāku tikai decembra beigās, un pirmie mači manā kalendārā ir tikai aprīļa beigās. Vispār prieks par sevi, ka esmu radis motivāciju treniņiem un spēju kaut kā tos apvienot ar studijām un zinātnisko darbu laboratorijā. Taču tizlums pārvilka svītru maniem plāniem, kad neveikli sasitu augšstilba muskuli pret metāla margu. Tā kā sāpes sagādāja jau staigāšana, tad līdz nedēļas beigām nekāda skriešana nesanāca.
Toties mani uzaicināja šodien startēt Latvijas studentu  universiādē distanču slēpošanā 4 etapu stafetē RTU komandā. Slēpošu 2. etapu klasikā. Ceturtdien biju pamēģināt paslēpot sprint ātrumā, taču nekas vairāk par stumšanos nesanāca. Pie graudainā sniega mana 0..-2 C smēra pēda klāt neķērās. Nav pieredzes, kā izvēlēties pareizu smēru šādai sniega struktūrai. Ceru, ka pa nakti būs uzkriti kaut mazliet jauns sniegs, kas ļautu izmantot arī kājas atspērienam.
Ārā spīd saule un mēs ar objektīvu dodamies uz Uzvaras parka trasi.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...