Kā iet?

Augusta pēdējās dienās strādāju pie fiziskās formas pieslīpēšanas nākamajās divās nedēļas nogalēs gaidāmajām stafetēm. Šoreiz treniņplānā nolēmu neveikt vērienīgus eksperimentus, bet gan pieturēties pie pavasarī veiktā modeļa pirms Jukolas nakts stafetēm, kurās fiziskā forma bija tuva ideālai. Pirms pāris dienām jau sajutu gaidīto vieglumu kājās, kas jācer nepazudīs tik drīz.
Augusta vakariem raksturīgos skrējienus saulrietā šogad izjaukusi mana jaunākā iecere nokārtot starptautiski atzītu angļu valodas testu, pirms tam izejot apjomīgu sagatavošanās kursu tieši darba dienu vakaros. Ja tomēr izlemšu maģistru studēt ārzemēs, tad bez šāda angļu valodas zināšanu apliecinājuma neiztikt. Vispār šī ir viena no tām idejām, kura ienāca prātā nakts vidū un neļāva aizmigt vairākas stundas, kamēr pilnībā neizplānoju nākamos piecus gadus. Bet par to citreiz.
Pie pēdējā laika spilgtākajiem notikumi jāmin kartupeļu talka Tērvetē, kur kombaina ātrumā tika pielasīti vairāk kā 10 maisi. Tāpat 12 darba dienās veicu pilnu kosmētisko remontu Ditas mammas darba kabinetam, un tagad māku ne tikai nokrāsot sienas un salikt mēbeles. Vēl Jūrmalā tūrisma sezona mūsu mājās netipiski ievilkusies līdz pat septembra beigām, un, tā kā vecāki jau kādu laiku vizinās pa Rietumeiropu, tad paralēli jāpiestrādā par menedžeri mūsu mazajā hotelī.