Cerībā vinnēt jaunus meža apavus pamēģināju sacensties ultra-garajā orientēšanās distancē. Nebiju skrējis tik garu distanci jau pāris gadus, jo labi pazīstamas sekas, ko šāda organisma izsmelšana atstāj uz fizisko formu klasiskajām orientēšanās distancēm.
Ķīšezera ZA kartēs notika ikgadējais Tautas rogainings, kurā jau otro gadu tiek piedāvātas maratona un pusmaratona pavēlēs orientēšanās distances. Startēju 22 km garajā reisā ar kopējo startu, un savus konkurentus sāku apjaust tikai pēc piektā km, kad izveidojās četru skrējēju grupiņa priekšgalā. Pirmo pusi taupīju spēkus, tāpēc pārsvarā turējos aizsardzībā, vērojot un izmantojot konkurentu kļūdas, t.i. etapa vidū mēdzu iepalikt pat vairāk kā 100m, bet kp paņēmu pirmais. Distance veda trīs apļos, un pēc pirmā apļa dzirdināšanas punktā bijām jau trijatā. Ja pirmajā aplī apmēram skrējām vagonā, tad otrajā aplī lielāko daļu orientējos individuāli, izvēloties maksimāli taisnākus variantus, kas beigās tomēr bija tik pat ātri, cik apkārt skrienošajiem. Apļa beigās it kā biju izvirzījies mazā ~30'' vadībā, taču pēdējo apli pēc atspirdzinājumiem sākām kopā. Trešajā aplīs, kā tas bija gaidāms, sākās pretenzijas uz līdera lomu. Jau pirmajā etapā bija iespēja atrauties no sekotājiem, kad, skrienot cauri zaļam purvam, katrs izvēlējāmies savu trajektoriju. Manis izvēlētā bija visveiksmīgākā, un pie kp izdevās izveidot pusotras minūtes pārsvaru. Nākamos pāris etapus skrēju stipri ātrākā tempā, lai pārsvaru vēl palielinātu, kas arī izdevās, pie pēdējā kp biju iekrājis 3'. Atlika tikai 3 km finiša etaps, kur izvēlējos visdrošāko un pazīstamāko variantu pa ceļu. Līdz pat pēdējiem 500m biju pārliecinošā vadībā, līdz neizturēja manas kājas.
Sākās krampji un citas dīvainas organisma reakcijas, kuras laikam nekad vēl nebiju piedzīvojis. Brīžiem nācās pāriet soļos, lai tiktu ar sevi galā, bet par uzvaru es vairs necīnījos. Beigās atskrēju ~ minūti aiz uzvarētāja un priecīgs, ka problēmas sākās tikai pašās beigās.
GPS atkārtojumu var apskatīt mansgps.lv
Kaut arī rezultāts nebija tas, ko gaidīju, sacensības ļoti daudz ko pierādīja un iemācīja par manu ķermeni un tā spējām. Visu rudeni nodarbojos ar eksperimentiem treniņu ziņā. Sajūtu, ātruma un spēka korelācijas pēdējās dienās un nedēļās ir jaunu atziņu pilnas.
Šogad vēl plānā 25Manna otrpus jūrai un varbūt pāris vietējie sētas mači, piemēram, beidzot pamēģināt kopējo startu Siguldas rudenī.
Ķīšezera ZA kartēs notika ikgadējais Tautas rogainings, kurā jau otro gadu tiek piedāvātas maratona un pusmaratona pavēlēs orientēšanās distances. Startēju 22 km garajā reisā ar kopējo startu, un savus konkurentus sāku apjaust tikai pēc piektā km, kad izveidojās četru skrējēju grupiņa priekšgalā. Pirmo pusi taupīju spēkus, tāpēc pārsvarā turējos aizsardzībā, vērojot un izmantojot konkurentu kļūdas, t.i. etapa vidū mēdzu iepalikt pat vairāk kā 100m, bet kp paņēmu pirmais. Distance veda trīs apļos, un pēc pirmā apļa dzirdināšanas punktā bijām jau trijatā. Ja pirmajā aplī apmēram skrējām vagonā, tad otrajā aplī lielāko daļu orientējos individuāli, izvēloties maksimāli taisnākus variantus, kas beigās tomēr bija tik pat ātri, cik apkārt skrienošajiem. Apļa beigās it kā biju izvirzījies mazā ~30'' vadībā, taču pēdējo apli pēc atspirdzinājumiem sākām kopā. Trešajā aplīs, kā tas bija gaidāms, sākās pretenzijas uz līdera lomu. Jau pirmajā etapā bija iespēja atrauties no sekotājiem, kad, skrienot cauri zaļam purvam, katrs izvēlējāmies savu trajektoriju. Manis izvēlētā bija visveiksmīgākā, un pie kp izdevās izveidot pusotras minūtes pārsvaru. Nākamos pāris etapus skrēju stipri ātrākā tempā, lai pārsvaru vēl palielinātu, kas arī izdevās, pie pēdējā kp biju iekrājis 3'. Atlika tikai 3 km finiša etaps, kur izvēlējos visdrošāko un pazīstamāko variantu pa ceļu. Līdz pat pēdējiem 500m biju pārliecinošā vadībā, līdz neizturēja manas kājas.
Sākās krampji un citas dīvainas organisma reakcijas, kuras laikam nekad vēl nebiju piedzīvojis. Brīžiem nācās pāriet soļos, lai tiktu ar sevi galā, bet par uzvaru es vairs necīnījos. Beigās atskrēju ~ minūti aiz uzvarētāja un priecīgs, ka problēmas sākās tikai pašās beigās.
GPS atkārtojumu var apskatīt mansgps.lv
Kaut arī rezultāts nebija tas, ko gaidīju, sacensības ļoti daudz ko pierādīja un iemācīja par manu ķermeni un tā spējām. Visu rudeni nodarbojos ar eksperimentiem treniņu ziņā. Sajūtu, ātruma un spēka korelācijas pēdējās dienās un nedēļās ir jaunu atziņu pilnas.
Šogad vēl plānā 25Manna otrpus jūrai un varbūt pāris vietējie sētas mači, piemēram, beidzot pamēģināt kopējo startu Siguldas rudenī.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!