Pāriet uz galveno saturu

Pieņemos svarā

Liekas, ka ir pārgājis rudens slinkums fizisko aktivitāšu ziņā, kas rezultējās ar uzkrātiem 4,5 kg, un pēc pāris motivējošu pasākumu apmeklēšanas atgriezusies vēlme arī mitrā un aukstā laikā doties ārā uzskriet. Svētku brīvdienu sākumā pulcējāmies ikgadējā kluba sezonas noslēguma pasākumā, kur šoreiz uzrīkoju foto orientēšanos pa kluba mājas pagalmu, bet vakarpusē apmeklējām savdabīgu bilžu vakaru, kur lieliskā atmosfērā noklausījāmies sešus interesantus stāstus par personīgiem, nacionāliem un starptautiskiem sporta sasniegumiem.
Pēdējā laikā pārdaugavā esmu vēl vairāk atdevies ķīmijas studijām, precīzāk organiskajai ķīmijai, jo gandrīz visos rudens semestra priekšmetu nosaukumos saskatāma tieši šīs virziens. Jāpiemin gan, ka mācības devušas arī patīkamus augļus - pirmais eksāmens nokārtots ar apmierinošiem 83.4%, bet par iepriekšējā semestra vidējo svērto atzīmi tiku pie stipendijas. Bez tam bieži klaiņoju pa Eiropas tehnisko universitāšu mājaslapām, meklējot saderīgu maģistra studiju programmu ar manā fakultātē pasniegto, lai nākamgad  izmantotu Erasmus sniegto iespēju.

Vispār esmu noilgojies pēc slēpošanas.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...