Prakses konkurss

Jau septīto dienu mērķtiecīgi sekoju vēla rudens treniņu tradīcijām, kam raksturīgi vidēji gari skrējieni un nakts orientēšanās. Treniņdienasgrāmatā esmu ticis tikai līdz septītajai dienai, taču tas nebūt nenozīmē, ka esmu sācis lēnām un prātīgi, jo, pirmkārt, pirmajā dienā noskriet divus treniņus ar ~20 km kopā, otrkārt, uzreiz pēc tam apmeklēt izlases treniņnometni, nepavisam neliecina par apdomīgumu, ņemot vērā, ka ir labi zināmas sekas šādai rīcībai. Nākamajās dienās, protams, mocījos ar sliktu pašsajūtu, un solījos vairs nekad neiekrist draugu aicinājumā doties treniņā nogurušam, tā vietā labāk piedomāt pie atjaunošanās pasākumiem.
Ievērības cienīgs notikums noteikti bija negaidītais uzaicinājums no darba vadītājas startēt starptautiskā konkursā uz prakses vietu augstākā līmeņa organiskās sintēzes laboratorijā Šveicē, par kuru rūpējas 3. pasaulē lielākais augu sēklu un pesticīdu ražotājs. Pašlaik manī nevalda pārliecinošas cerības, ka konkursu varētu vinnēt tieši es, taču pēc piedāvājuma apsvēršana un dažu vienkāršu pamatjautājumu apspriešanas ar pāris pieredzes bagātiem katedrā strādājošiem profesoriem vien radu atbildes uz vairākiem jautājumiem par to, ko tad es īsti vēlos sasniegt organiskajā ķīmijā.
Tāpat pēdējās dienas vairāk aizraujos ar dabu pie baķa laboratorijā, jo pienākuši jauni, draudīgi hidrazīna atvasinājumi, indes!
Citādi viss kārtībā. Aug bārda.