Vielmaiņas treniņš

Tā kā augu daudzbērnu ģimenē, bērnībā četri eglītes pasākumi bērnudārzā un skolā pirmssvētku nedēļā bija ierasta parādība. Tagad atkal esmu izaudzis līdz dzīves posmam, kur katru otro dienu decembra vidū jādodas uz vairāk vai mazāk korporatīvu Ziemassvētku pasākumu. Ja Ditas biroja kolektīva vidū izvēlējos kautrīgā viesa lomu, tad savas katedras vakariņās tieši pretēji. Varbūt pie vainas bija vīns, bet pēc restorāna un operas apmeklējuma ar profesoriem spontāni nonācām folkbārā. Kaut arī nepiedalījos savas universitātes Rubīna ballē, tai pašā naktī ieskrēju AT un ZG fakultātē, kur tieši paspēju uz vēsturnieku balles spilgtāko momentu. Pašas pirmssvētku dienas un vakara noritēja kā ierasts, ja neskaita pieņemšanos svarā un cirku baznīcā. Ikgadējā Ziemassvētku sprintā J&L bija sarūpējuši līdz šim sarežģītāko Sētas līgas distanci ar vairākiem apļiem un orientēšanās elementiem. Jau pēc pirmās trešdaļas cīnījos par noturēšanos līderu grupiņā, taču soda apļi ierindoja mani ārpus top3.

Cik iepriekšējās dienās masā tika uzkrāts, tik ikgadējā treniņnometnē starp svētkiem, cerams, pirolizēts. Kaut arī galvaspilsētā nekas par to neliecināja, Madonā mūs sagaidīja pieticīgs sniega laukumiņš, kurā četrās dienās noslēpojām/noslidojām vairāk kā 20km. Varbūt no malas izskatījās pēc pīļu dīķa, taču jautrībai jau daudz nevajag. Gaišo diennakts laiku izmantojām vairākiem kvalitatīviem orientēšanās, funkcionālajiem treniņiem. Visi treniņi notika strauji mainīgajā Smecersila kartē, kur iepriekšējās sezonas sākumā skrēju LČ nakts-o. Distanci izskrēju arī dienas laikā, taču rezultātu neuzlaboju, jo pašam bzija jāieliek pāris kp. Pēc pusotra mēneša jau Tartu 63 km slēpojums, taču izskatās, ka slēpēm vēl pāris nedēļas būs jākrāj putekļi.
Iedomājos, ka pēdējie seši dzīves gadi ar vidusskolu un pirmajiem kursiem ķīmijā bija tikai sagatavošanās tam, ko plānoju nākamgad. Es reti mēdzu likt lielas cerības uz kādu notikumu, bet izskatās, ka tieši savam 2014. gada lēcienam es ticu visvairāk.