Pāriet uz galveno saturu

Viss labi

Tā kā šogad sesijas eksāmeni pārbīdīti uz mēneša beigām, tad gada pirmajās dienas cītīgi strādāju pie bakalaura darba, vienatnē ņēmos pa laboratoriju, lasīju aktuālas publikācijas un mēģināju izprast tajās pētīto bioķīmiju, par ko arī atreferēju vairākas lapaspuses literatūras apskatā, aprakstīju KMR spektrus jau uzsintezētajiem savienojumiem un mazliet pazīmēju struktūrformulas. Svarīgākais, ka to darīju ar patiesu interesi, un tas man liekas pats galvenais.
Citādi svētdien veicu testa skrējienu (2h) ar mērķi noskaidrot, kādā fiziskā formā pašlaik esmu un vai esmu ticis vaļā no rudens mikrotraumām, bet galvenais, lai saprastu, cik daudz skriet janvārī. Tuvākais mērķis ir pārspēt 2013. gada apjomu visos treniņu veidos, kas kopā veido vairāk kā 39 h, un pēc testa spriedu, ka problēmām nevajadzētu būt.
Pēdējās dienas dzīvoju pa istabu buroties caur elektronu un svārstību spektroskopijas pamatiem, par kuriem šorīt atbildēju četrus jautājumus. Tā kā nelepojos ar savu izteikšanās prasmi par konkrētu tēmu, tad uz augstu atzīmi savā pirmajā pirmspēdējās bakalaura sesijas eksāmenā neceru. Nākamais bioloģijā, kur gan tinti netaupīšu. Pēc nedēļas man ir lidmašīnas biļete uz Alpiem, kas gan mazliet traucē koncentrēties.

Klausoties OfMonstersAndMan - Dirty Paws, gribas uz Islandi

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...