Pāriet uz galveno saturu

Dzīvokļu medību trešā sezona

Brīvdienās sekretāre pavēlēja ierasties mājās un ziņoja, ka esmu saņēmis kurjerpastu ar pamatīgu dokumentu kaudzi. Noklausījos īso kursu par Šveice darba likumu un parakstījos.

Tagad viss ir oficiāli un jāsāk meklēt naktsmītne sešiem mēnešiem. Pēc pirmās tūres pa Rietumeiropas sludinājumu servisiem varu teikt, ka dzīvokļu cenas Rīgā, kuras uzskatīju par too damn high, ir smieklīgas, salīdzinot ar vismaz 800EUR par vienu istabu Bāzelē, un arī tikai dzīvokli dalot ar vēl citiem studentiem. Un šis tiek uzskatīts par kluso periodu dzīvokļu īres tirgū. Bail pat iedomāties, kas notiek pirms jaunā studiju gada sākuma vasarā.
Ivara 22
Annas 20
Garastāvokli uzlabo nedēļas nogales dzimšanas dienas ballītes pie labākajiem draugiem pilsētā, kuras kalendārā sakārtojušās viena pēc otras. Var pasmieties par citiem vai pats saposties kā superzvaigzne, uzspēlēt Katanu vai Tāda ir dzīve, uzskriet pusnaktī pa upi, attaisīt vīna pudeli, paklausīties ģitāru duetu vai vienkārši iedzert tēju ar draugiem līdzās. Tāpēc man patīk divi garākie mēneši gadā.

Bet vispār neiet baigi labi.

Atceraties vasaru? (nespied uz linka, ja neesi pieslēdzis zemu frekvenču skaļruni)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...